2002

• CITAS PRECES



Ceļojoša izstāžu zāle, kuras galvenais uzdevums - kļūt par blakus pakalpojumu pilsētu un pagastu centros, laikā, kad tur noris gadatirgi jeb pilsētas svētki. Tādējādi it kā spēlējoties ar vēsturisko kontekstu par ceļojošām teātra izrādēm un kumēdiņu rādītājiem, kas agrāk bijusi neatņemama centrālā notikuma - tirgus sastāvdaļa.

Izstāžu zāles saturu piepildīja mākslinieku darbi D.Pundurs, I.Heinrihsons, H.Heinrihsone, A.Verbicka, L.Ķempe, I.Usas, Z.Ozoliņš, M.Ģibiete, A.Bikše, M.Grosbahs, M.Blūzma, U.Pucens u.c.

Projekta vadītājs - Uģis Pucens

• ROJA-RAKU

1997. gada vasarā Rojā darbību uzsāka LMA studentu ikgadējs keramikas simpozijs. Toreiz tā mērķis bija dot iespēju studentiem attīstīt sevi Latvijā mazpazīstamās keramikas tehnikās, transformēt tās caur mūsdienu mākslas prizmu un estētiku. Tieši Rojā arī plašāka publika uzzināja par Raku (no japāņu valodas – baudījums) tehniku un sešos gados simpozijos kopumā piedalījušies aptuveni 80 dalībnieki, pārsvarā no Latvijas, arī Krievijas, ASV un Vācijas.

2002 gada augustā pirmo reizi simpozija vēsturē, it kā rezumējot iepriekš paveikto akcents tika likts uz jaunu mākslas objektu parādīšanos vidē – Rojas ostas akvatorijā, papildinot rojinieku un Rojas viesu iecienīto pastaigas vietu.

Šajā gadā simpozijs izveidojās daudz plašāks ar dažādās jomās strādājošu mākslinieku dalību un pavadošiem pasākumiem. Šai laikā tika realizēta brīvdabas performance “Uguns skulptūras” un ceļojošais izstāžu projekts “Citas preces”.

Projekta vadītājs – Māris Grosbahs

• 2002. gadā uzsākts mākslinieku darbnīcu un rezidenču centra izveides projekts Aizputē

Dzīvojamais nams atmodas ielā 9 labu laiku nav apdzīvots. SERDE to pakāpeniski nolēmusi piemērot darbnīcu un rezidenču centra vajadzībām. Namā vēl saglabājies liels vēsturiski vērtīgu būvdetaļu klāsts. Saglabājies oriģinālais ārējais apšuvums ar stūru rustiem un dekoratīvām dzegām. Ēka Atmodas un Jāņa ielu stūrī ir vietējās nozīmes vēstures piemineklis. Tā celta ap 1797. gadu, pildrežģa tehnikā ar guļšķautņu pildījumu un dakstiņu jumtu. Ap 1840. gadu tai uzcelta mūra piebūve.



Ap 1840.gadu būvēta noliktavas ēka, kurā ir visas oriģinālās detaļas un apdares, un tā ir nozīmīgs būvvēstures paraugs, kādu Latvijas mazpilsētās nav daudz. Līdz mūsdienām ēkas saglabājušas sākotnējo veidolu, bez vēlāku laiku piebūvēm.

Projekta īstenošana ilgtermiņā paredzēta vairākos posmos, no kuriem pirmais ir ēku konservācijas projekts, kam sekos darbnīcu un rezidenču centra izveide.

Projekta vadītāji - Uģis Pucens, Jānis Zvirgzds Zvirgzdiņš, Signe Pucena