Valentīna Usāne (1933) un  Veneranda Zeimule-Priževoite (1934) Galēnu Zeimuļos

Stipri dziedājām (latg. Cīš dzīduojom)
Z.S. Un kā tad jūs dziedāt sākāt? Vai jau bērnībā dziedājāt?
V.P. Vui!... Gonūs īdama, jau dzīduoju. Gonūs. Kurai tik ogruok vaidzē izdzeit kaimiņ meitinem gonūs – mes daudz bejom tur dzīduotuoj meit, kas gūs ganeja. Kai tik izdzanam, kura ogruok, tei pyrmuo suok dzīduot, tiuleņ nuokušuos. Āā-aa!... Nuokušuos dzīd otkol. Kaidys tik šmukuokys dzīsmis, vysuvysaidys dzīduom. Tai lab skanēja.
Z.S. Kādas jūs dziedājāt? Kau ko atceraties no tiem laikiem?
V.P. Ui! „Boltys kuojenis apovu”, „Tymsā mani tautys vede” – tuos jou nu kuoz dzīsmem ir. Nu vysys tautysdzīsmis. „Skaista muna bruoļa sāta”. Dauč, vai, cik jūs!
Z.S. Kādu varbūt varat uzdziedāt?
V.P. Oi, vēļ tuo tik tryukst! Bolsa nav. Vairs bolsa nav. (A.K. Padzīd, padzīd.) Kū ta maņ dzīduot? (A.K. Kurys tev lobuok pateik.)
Z.S. Nu kau kādu no bērnības dziesmām, ko jūs, ganos iedama, dziedājāt.
V.P. Es, gonūs īdama, dzīduoju:

Atīt vīna bolta vīšņa, par azaru leiguodama (pievienojas V.U. un A.K., turpina trijatā),

Atīt vīna bolta vīšņa, par azaru leiguodam’,

Tei nabeja bolta vīšņa, tei buorinis laime beja,

Tei nabeja bolta vīšņa, tei buorinis laime bej’.

Gona.
V.U. Tei jau nu bierneibys (V.P. Itei poša pyrmuo, jā.), muna muote dzīduoja cīš itū dzīsmi.
V.P. Visim laikam tei dzīsme cīš patyka (V.U. Jā.), visi dzīduoja jū.
V.U. Seneja cīš dzīsme.
V.P. Tod pa kuozom ka guojam dzīduot, jou lylys meitys ka bejom. Otkon dzīduom kuoz dzīsmis. Mums beja kotram. Ka armejā guoja, sovys dzīsmis beja. Kuozys svinēt – sovys dzīsmis, dzimšonys dīnā – sovys, tautys dzīsmis tod dzīduom. Ui-i, cik patyka dzīduot! Vai! Tagad vairs nav spāka, un bolsa nav, bolss jou ir... A bazneicys dzīsmis! Ostoņpadsmit god bazneicys kūrī. Nadzīduo jou kai tagad, tod dzīduo latiņ voludā i piec nūtim. Vaidzē div reizis nedeļā īt iz mieginuojumim. Tod mes lab īsamuocejom i slovony dzīduotuoji bejom. Iergeļnīks beja taids vacs. Veirīts. Sirdeigs, sasaborās kod, sasyt kuojys. (Smejas.) (V.U. Ka švaki izdzīdit.) Vysaiž beja. Jā, vot, šytai mes dzeivuojam.
Z.S. A nuotis kad jūs? Kā jūs iemācījāties dziedāt pēc notīm?
V.P. A turpat, iz mieginuojumu. Muojuos jou mums nabeja, tur pi iergeļnīka nūtis stuovēja. Aizejam vokorā iz mieginuojumu, tur i muocejomēs.
V.U. Pa nūtim ak i es dzīduoju. Kur augšuok, tī augšuok. (Smejas un pārspriež, kā ir bijis, kad lāgā nav pazinušas notis, bet tomēr dziedājušas „pēc tām”.) [..]
V.P. Atkuortuot tiuleņ vaidzē, ka naizdzīdova pareizi. Vot, tai. [..]
Z.S. Jums ansamblim arī bij kāds nosaukums?
V.P. Šytajā folklorys? (Z.S. Jā.) Nu tys pat – „Vydsmuiža”. Šytymā pat. I tagad veļ ir. Anna myus vadeituoja. Mums beja īprīkš taids Teilāns. [..] Mes vysur bejom: i Reigā asam bejuš, i Dauguopilī, i Rēzeknē, i vysapkuort, i Viļānūs – kur mes tik naasam dzīdovuš. Vyss jaukai. Anna myus vadeituoja loba.
A.K. Par sevi runoj!
V.P. Par Annu nē? Tevis navaru pakvāleit? (Smejas.) Nu kū es par sevim? Vacs cilvāks. Jou vacums ir, jou vairs nav kuo tur ni runuot, ni byut. Jou radzams, ka juomierst.
Z.S. Nū, nu, nu. Bet pirmās dziesmas mamma jums mācīja, jā?
V.P. I mamma, i vecmamma. Kur tik dzirdēju, kādu dzied dziesmu, tā uzreiz vajadzēja iemācīties.
Z.S. Jums visi ģimenē dziedāja, jā?
V.P. Jā-ā. Dziedāja. Bruoļs dzīduoja. Tāvs dzīduoja, i bruoļs dzīduoja. Ka vaci beja. A šite, ka tyk pi veira, veirs – jis tai, nadzīduoja.
V.U. Tys, ka īdzēre, tod. (V.P. Ka īdzēre, tod.) Tod dzīduoja cīš.
V.P. Ka nadziers, nadzīduo. Ot, tai.
Z.S. Bet tas jau skaitījās tāds tikums, vai ne, – meitai skaisti dziedāt? [..]
V.P. I dzīduot, i labi struoduot. Vērēs piec dorba ar, rezultatim. Kaidi dorbam rezultati. Tai jou kotrys naprecēs. Jou šmuka nabej, bet maņ jou laikam deļ dorba jēme. Es nabeju – deļ šmukuma manis najēme.
V.U. Nabej jou našmuka. (Smejas.)
V.P. Tagad jau šmukuoka. Skaista. Un rasnim byudim, poša rasna. A zinit, kas tys ir – byudi? A, vot. Vot, i labi.
Z.S. A kas tas tāds ir?
V.P. Vaigi. Vot, redz, latgalīšu vuords, i nazynuosit, kas tys bej. Vot, tai. Nu gona pļāpuot mož? (Z.S. Nē, ne, nē.) Ūsānkuņdze lai parunoj!
V.U. Nav kuo stuosteit!
Z.S. Jums arī ģimenē visi dziedāja?
V.U. Nu, dzīduoja, jā. Mes pa bērem, nu bēris. Muote jou cīš dzīduoja. Rudiņs ka guoja, ituos jou puotor tolkys taiseja cīš. I myus vysod leidza jēme. Mes sēdējam aiz golda, i aizstota, i lai dzīd leidza. A myus, kai tik drusceņ jau tī sasāstam, dagryuž ūtrai, i smejomēs. I borās iz myus, ka mes smejomēs. Tai, vot, i īsuokom.
V.P. Vuordi to ar kaidi beja tymuos senejuos saļmēs.
V.U. Nu jā, nu. Izasoka na tai, i smejīs. A tod jou vieļuok i meitinis jou dzeraunis. Saejam svādiņ kaidā upeitis molā, kur iz krosta, tai dzīžam nūsajāmuš, cik var! Nu tai i īsasuocem. Tod jau vīnlaik nadzīduo. A ka jau aizguoj peņsejā, vot, tod dūmuoju, nu maņ jou juomierst zemē. Nadereiga es jou vaira. Dorbā naeim, dorbā es nadar! I kū es tagad sātā dareiš? Vot, tod es i īsuoku folklorā īt. Nu tod lab palyka, tod i dereiga palyku. [..]
Z.S. Kā ir Latgalē ar tiem bēru dziedājumiem? Man liekas, tikai tā Latgalē izplatīta tā apdziedāšana, jā? Tāda nu – mirušā apdziedāšana? Tās bēru dziesmas?
V.U. Nu ja, bēris īprīkš dīn jou. A, kai jou seņuok, tod pa kaidi div treis vokori guoju leidz bier dīnai dzīduot tuos saļmis jou. Garys saļmis, pa treis stuņdis juodzīd bie. Nu, i taipat i tod tuos ka atceris, kotru god taiseja. I kai guoja ite pa dzerauņ vysriņkī, gondreiž kotru svātdinis vokor. Saīt, daudz bie cylvāk tod tūs, a tagad myus dzerauņa tukša. Jou nav kam dzīduot vaira.
Z.S. Bet joprojām ir, dzied, jā? Salasās un dzied pirms bērēm?
V.U. Nu dzīd. Vēļ jou dzīd.
V.P. Bier gadejumūs jou dzīd.
Z.S. Tad psalmus dzied?
V.P. Jā.
V.U. Jā, saļmus dzīžam. Treis stuņdis izīt dzīduot mums, atsēdēt. Nu pagryuts jou zam gola. Tagad jou gryutuoks, jou nav tuo spāka, tai kai... Seņuok, ka daudz dzīduotuoju beja...
Z.S. A no kurienes tad tās melodijas nāk? Nu psalmi, psalmi tā kā nu, psalmi no Svētajiem Rakstiem. A melodijas no kurienes nāk?
V.U. Tuos jou seņ senejuos.
Z.S. No paaudzes paaudzē?
V.U. Jā, jā. Tai juos i īt. Jou es, cik atguodoju, muna muote dzīduoja jou jei. Tod myus jou vysur rausteja leidza. Tai i mēs suokom dzīduot, leidza īt.
Z.S. A notis arī ir pierakstītas?
V.P. Nā.
Z.S. Nav?
V.P. Bez nūtim saļmis dzīduoja.
V.U. Nava nikaidu i nūšu.
Z.S. A tagad, teiksim, nākamajām paaudzēm? Vai tas kopā ar jums aiziet vai tad? Šīs te visas melodijas, viss.
V.U. Nu nazyn, voi jou te myus vairs kas dzīduos. Tūs jaunūs te nikuo nav.
V.P. Nav kam vairs. Jaunī naiņteresej vairs par dzīduošon. Ibuož dagun televizorī voi tymūs datorūs i sēd, acs būjoj, vairs nikuo nadora. Ogruok mes, ka saguom kūpā, gribējēs padzīduot. Dzīduot un doncuot, rūtalis īt. A tagad!... (Ironiski.) Tei – vaca mūde. Nav vairs tys. Tai tei vysa vacuo īraša pazuss, pamozom vīņ. Ar myus laikim aizīs vyss.
V.U. Nu, redz, myus nabeja tūreiz kur kavētīs, ni myus beja radejis, ni televizora, nikuo. Mes poši ļustējem. Voi, ka kaidys... Te pi myusim taiseja cīš cyuk bēris rudinī. Cyukys kaun, un tod vokorā, ka saīt visi kaimini, dzīd un smejās, un, ka beja kaida muzyka, doncuoja.
V.P. Ka beja kaida garmoškeņa, ok, kur beja doncuošona! (V.U. Jā.) A, ka nabeja, poši.
V.U. Cīš ļusteigai guoja, kaimiņ te dauč beja. Visi kaimini saīt. A kai mes izadzīduojom, vysys veceitis dzīduoja! Kai kura tik muok, kai dzīsmi suoc i dzīd, i visi leidza. I izdzer ols. Tod jou šņaba nikaida nabeja, ar olu dzērem.
V.P. Pošbryuvātais.
V.U. Jā! Nu i dzīd, i vakarej, i rūtalis īt i vysu kū dareja. Tai nabeja, ar kū aizajimtīs, a tagad, redz, kai saīt, tyuleņ ir kū pasavērt, – televizors, radejis. Vyss vēļ tī puorejais kluot!
Z.S. A kādās rotaļās gājat kādreiz?
V.U. Vysaids. I gradzyns tī dalejom, i, paga, kaids to vēļ mes?
V.P. „Kumeleņ, kumeleņ”, tū „Grapa kungu”.
V.U. Jā. Nu, vot, taids. Vysaids izdūmoj.
V.P. Vysaidys.
Z.S. Grapa?
V.P. „Grapa kungs”.
Z.S.Kas tā ir par rotaļu?
V.P. Tei – dzīsme.
V.U. A tok tagad vēļ dzīt.
A.K. Īt jū tagad arī.
V.U. Īt, jā. Beja. Tagad vēļ „Grapa kungs”. Ar vāz īt i dasyt vīnam i ūtram pa kuojom.
V.P. Cikom vyss salosa pa puoram.
V.U. Tod svīž tū vāz zemē, i visi sāstās. Kurs palīk, tys otkol īt ar vāzu.
Z. Tad tur ir kau kāda dziesma, ko dzied? (V.U. Jā.) Jūs varat padziedāt? (A.K. Padzīdi!)
V.U. (Dziedot pievienojas V.P.)

Vai grapa kungs ir mājās,

Vai grapa kungs ir mājās?

Viņš uz Rīgu aizbraucis,

Vēl nav mājās pārbraucis.

V.U. Tai, vot, i dzīžam, taida, vot, tik i dzīsmeņa.
A.K. Vīns panteņš vysu laiku īt.
V.U. Nu ja.
Z.S. Vēl kādas dziedamās rotaļas?
A.K. „Kuopu, kuopu kaļneņā”.
V.U. Jā. Itei beja, tod, tod itū (A.K. „Pa zaļu bierzi”.) „Pa zaļu bierzi”, vot, itū mes. Paga, kaidu to vēļ? Jou aizamiersīs.
V.P. Beja daudz, padūmuot tik vajag. Var salaseit daudz.
V.U. Vysvysaiduokys tī tūreiz. Jou kas tik kurs atnas. Kur kurs dzierd, tyuleņ atnas, i suocom otkon mes. Nu beja myus pylna dzeraune, i dauč tūs jaunūs beja. A večerynkys ka taiseja, kai dzīduoja! Sovi muzykaņti myus, svešu nabeja. Vot, itaidā ustobā saīt, sarunoj: „Vot, šūvokor pi teva byus,” nu i visi saīt. A pylna ustoba, tūs jaunīšu beja pylns. Jou tagad jei tukša dzeraune palykuse. (A.K. Pusis vairs nav.) Kai ļusteigai! Kai sovi viņ, svešu nabeja, nu tok ar smīkl, ar smīkl, ar dauzeišonūs, ar doncuošonu, ar rūtalem. Ļusteigai guoja. Cīš dzīduojam. Dorbā guojam, kolkoza pyrmajūs godūs nūsastruodoj, tik gryuts, es jou nazyn. Tok mes kai Sibirejā, struoduojam da tymsa. Cytureiz jou ar luktur kur buļbis lasejom jou, navarēja jou redzēt. I vīnolga, kai atsasāst atsapyustīs, vysys – i veceitis, i jaunuos, visi dzīd. Nu, vot, mes tai i suokom dzīduot, cīš dzīduojam ogruok. Visi taidi ļusteigi. Lai gryuts beja, bet tūmār dzīduoja cīš.
Z.S. Ir kāda dziesma, kuru visu laiku dziedāja? Nu, tāda vietējā dziesma, ko dziedāja katrā tikšanās reizē? Vai kuru tā biežāk dziedāja?
V.U. A kaidys mes ite?
V.P. Kaidys to beja, vairs navar atguoduot.
V.U. Navar īguoduot, kaid mes dzīduom. Tak vysvysaiduokys jou tur.
V.P. Tautysdzīsmis dzīduom. Par ūzulu – „Iz kolna stuov vīntulis ūzuls, Pa pusei jau nūkaļts (iedziedas), Par burvīgām ainām viņš stāsta, ko sendienās redzējis”. Taida beja. Kaidys vēļ mes te dzīduom?
V.U. „Dzīvīte, dzīvīte, šūpojos tevī”.
V.P. Jā, i tū dzīduom.
V.U. Oi, vairs nazyn taidu.
V.P. Kuoz dzīsmis. „Tymsā mani tautys vede, lai celeņa nazynuoj”.
A.K. Padzīd itū dzīsmi, tei tev ļūti labi izīt. (Uz V.U.) I tu dzīdi!
Z.S. Jā-ā, mēs tak neesam dzirdējušas!
V.U. Moz i ir dzierdāta jei.
V.P. Koklys nav taids. Naskaņ vairs tai kai ogruok skanēja. (A.K. Pakluseņom.)
V.P. (Uz rindas atkārtuojumu pievienojas V.U.)

Tymsā mani tautys vede, lai celeņa nazynuoju/nazynuoj’. 2x

Zynu, zynu tāva sātu, navajaga ruodeituoja/ruodeituoj’. 2x
Tī bej muna tāva sāta, kur deveni ūzuleni/ūzuleņ’. 2x
Strodi dzīdi golūtnē(i), laksteigola pazarē(i)/pazarē. 2x
Vaicoj strodi laksteigolai, kas tur/tī brauc, kad zeme reib(i)/reib? 2x
Tī atbrauce myus muoseņa, kas seņ vasta tauteņuos(y)/tauteņuos. 2x
V.P. (Smejas.) Gona.
A.K. Jei garuoka ira. Garāka tā ir.
V.U. Ir jau vēļ garuoku dauč. Gryuts dzīduot. Nav jau tik vīgli. Ogruok nabeja tai gryuts kai tagad. Vot, tai. (Nopūšas.)
Z.S. Kā var visām dziesmām vārdus atcerēties?
V.P. Ui! Golva kai gruomota ir, gudra. Var, var vysys.
A.K. Daudz dzied visu laiku, tā var atcerēties. Tikai tā. Dziedot var iemācīties.
V.P. Ka nadzīduosi, tod jou... Ka nadzīdi, i nā, nikuo nav. Jā.
H.G. Jums bija arī kādas īpašas svētku dziesmas?
V.P. Bija jau bija. Vysādas. [..] Vairāk jau tās Dieva dziesmas bija svētku dziesmas. Lieldienu dziesmas, Ziemassvētku. Ai, kas vairs atcerās! Vaļa, tu mož ziņ, kaidys beja svātku dzīsmys?
V.U. Nazynu. Tak i maņ golva vaca! (Smejas.) (A.K. Padūmoj, padūmoj!) Kuruos? Dīva? (A.K. Nu. Svātku dzīsmys kai jius. Svātkūs kū dzīduojet.) Muojuos? (A.K. Nu.) Atsasēdīs, gruomota prīškā, i dzīduojam. Tuos Dīva dzīsmis.
V.P. Dīva dzīsmem jou gruomotys ir.
V.U. Tuos jou naīt tik uotri golvā. Ituos vairuok dzīd.
A.K. Jā, tautysdzīsmis.
H.G.. Nu un, piemēram, par Jāņiem?
V.P. Ō, par Jāņiem – tuos jau īt pošys piec seva, jā. Juoni vajag, tod jou apdzīduošona ir. „Par godskuortu Jānīts nuoce Sovus bārnus apraudzīt, Voi tī ēde voi tī dzēre, Voi Juoneiti daudzynuoja”.
Z.S. Šeit staigāja tā no sētas uz sētu? Apdziedāja?
V.P. Staigāja, jā. Vēl nesen staigāja jaunieši. Kaut kai izgaisa vyss.
V.U. Tagad jau apsastuoja, jā.
V.P. Jā, apsastuoja. Kurī apprecējēs, aizgā prom, neiet vairs vienā bariņā. Nu, vot, tā i nav. I nav.
Z.S. Ta jūs ienācāt pagalmā un tad apdziedājāt saimnieku un saimnieci, jā?
V.P. Nu jā! Un iznesa kaut ko – sieru, aliņu iedeva.
Z.S. Un ko ta jūs viņiem dziedājāt? [..]
V.U. Nu tuos „Syt, Juoneiti, vara bungys” voi... Ai, jou vairs naīt golvā! Nu a tod, ka suoc dzīduot, tod tī vīns tū, ūtrys tū.
V.P., V.U. Vysa loba Juoņa zuole, leigū, leigū,
Kū plyuc Juoņu vokorā(i), leigū. 2x
Veibūtneite, papardeite, leigū, leigū,
Sorkonais(i) duobūlenis, leigū.
V.U. A vysvysaiduokys.
V.P., V.U. Par godskuortu Juoneits nuoce, leigū, leigū,
Sovus bārnus apraudzeiti, leigū.
Voi tī ēde, voi tī dzēre, leigū, leigū,
Voi Juoneiti daudzynuoja, leigū.
Ni tī ēde, ni ni tī dzēre, leigū, leigū,
Tik Juoneiti daudzynuoja, leigū.
V.U. Gona jou.
[..]
V.S. Pošom ir kaida mīļuokuo dzīsma?
V.P. Pi mani? „Boltys kuojenis”, ak, jou tei laikam. [..]

Boltys kuojenis apuovu, sova tāva ustobā, 2x

Dīvys zyna, kur nūīšu, kur nūaušu vokorā. 2x

Voi pi prīdes, voi pi egles, voi tautīša ustobā. 2x
Ni pi prīdes, ni pi egles, tautu dāla ustobā. 2x
Moza tautu ustabeņa kai ceiruļa perekleits: 2x
Vysus grīstus izslauceju ar vaiņuka vyzulim, 2x
Čaukstēj’ muna zeida kleita, par ustobu puorejūt. 2x [..]
Z.S. Un jums kāda mīļākā?
V.U. Oi, nazynu. Es jou itū vysur kur, jou dzīduojom. Maņ tik „Vīna bolta vīšņa”. Maņ jou tei vysod patyka. Tū jou mes dzīduojom. Tai vysuvysaiduokys jou. [..]
Skolniece. Mozbārnim, ka gulēt naīt, dzīdit kaidys, lai jī aizmīgst? Šyupuļdzīsmys? Voi sovim bārnim, kod mozi beja? [..]
V.P. Ar plaukst par ūkstu īsit, i aizmīg. Vēļ dzīsmis dzīduot!... (Visi gardi smejas.)
V.U. „Ucī-ļulī, mozī bārni”, tai, vot, dzīduoja. Leiguoju mozmeitys sovys, mozbārns.
(Stāsta par bērniem, mazbērniem. Kopā ar intervētājiem nodzied „Auga, auga rūžeņa”.)
Z.S. Tā laikam jaunu meiteņu mīļākā dziesma, ko dzied, vai ne? [..] Kā bij kādreiz, tad, kad meiteni izvadīja no vecāku mājām, izdodot pie vīra? Arī kaut ko dziedāja? [..]
V.P. „Sieju jauku rūžu duorzu”, vysaidys.
Z.S.Nodziediet kādu!
V.U. Kurū dzīduot?
A.K. Nu, „Pasieju rūzeitis”. Nadzierdāta.
V.P., V.U. Pasieju rūzeitis, pasieju mirtenis
Pi sova lūdzeņa duorzeņā. 2x (atkārto abas rindas kopā)
Aug munys rūzeitis, aug munys mirtenis,
Augu es bruoleņūs skaista. 2x
Zīd munys rūzeitis, zīd munys mirtenis,
Vad mani tauteņuos tuoli. 2x
Veist munys rūzeitis, veist munys mirtenis,
Ryudynoj oruojeņš mani. 2x
Nuokušū vosoru rūzes ar mirtem
Zīdēs kai zīdēja šūvosor, 2x
Bet muna jauneiba un muna breiveiba
Nazīdēs vairuok myužeigi. 2x
A.K. Bēdīgas tās dziesmas bija.
Z. Tāpēc es ar domāju. Bēdīgas.
A.K. Ryudynojamuos dzīsmys.
V.U. Tai i beja, i ryudynuoja.
V.P. Ka brauc, tak i rauduoja.
A.K. Tad jau, ka gāja pie vīra, ta raudāja.
V.U. Tagad jau naraud. [..]
A.K. Gāja jau arī strādāt, un beja gryuts dorbs drūši viņ.
V.U. I giminē, ka īprecē, ka tur beja veira muosys vēļ kaidys, i gryuts beja jū īsasuokt, dzeivuot.
V.P. Gryuts, gryuts. I nazynuoja, kaids vēļ tys veirs byus. Voi lobs voi nalobs. Tai, cikom jauns, to is maigs, lobs. A apsaprecēj, tak jam valns aiz uodys. (Smejas.)
Z.S. Sākumā pielabinās, noprec un tad īsto dabu parāda.
V.P. Jā, tod tik paruoda sovu.
V.U. Vot, tagad jou myus laikūs, jou drusceņ jou pazynom. A, ka jou, kur precējēs myusu muotis, atbrauc svuotūs, i tu naziņ, kaids jis ira.
V.P. Svešs cylvāks.
V.U. Svešs. I tik saprosa pyura leidza, i lai īt meita. Tās palaiž, i, vot. Taipat i muna muote, kur sacē. Atguoja, i veira tāvs bie, i veira muote, i veira bruoļs. I maize juocap, i maizi meica, i kauns, i nazyna. Ziņ, ļauds īvad tev taidā giminē. I nazyna, kaids tys veirs vēļ. Nu gryuts jom beja. Juoraud tur i beja.
V.P. Ogruok vaidzē rauduot, jā.
V.U. Tur jou cīš jom gryuts bie. I aizbēgt navar. Taipat juodzeivoj, tev ka atvad.
V.P. Lauleiba cīš beja styngra.
V.U. Jā. Tagad to izaškir, a tūlaik navarēja.
V.P. Tagad izaškir, i bādys nav.
A.K. Nu kai itymā dzīsmā „Tymsā mani tautys vede” pādejais paņteņš. Padzīdi jū! Jau i pasoka vysu. (V.P. Pādejū paņteni tik?) Nu. Tu jou dzīduoji tū dzīsmu. Tys liktiņs meitys, kur žālojās atbraukuse vacuokim. [..]
V.P. „Guldamuos(i) svīdrus slauku, caldamuos(i) asarenis”.
Z.S. Padziediet! [..]
A.K. Beigys nanūdzīduoji. [..]
V.P., V.U. Iztak divi bruolileni kai kuņdzeni zuobokūs. 2x

Īvad muosu ustobā(i), paceļ lelū līpas krāslu/krāsl’. 2x

Pacāluši līpas krāslu, vaicoj tautu dzeivuošonas/dzeivuošon’. 2x

Jius, bruoleni, lobuok zinit, kaida dzeive tauteņuos(y)/tauteņuos, – 2x

Reitā agri juosacel(i), vokorā vālu juotsagulst(y)/juotsagulst. 2x

Guldamuos(i) svīdrus slauku, caldamuos(i) asareņas/asareņ’. 2x

V.P. Laikam tai i bej.
A.K. Visa dzīve izstāstīta, kāda bija...
V.P. Jā. A itei veļ tī. Bolss tys taids, taids jou is ite beja myus pusē.
V.P., V.U. Mameņ, muna muomuleņ,

Laid maņ gultys maleņā! 2 x

Jo tu poša lab zynuoj’ – 2x

Šei naksneņa pādejuo. 2x

Aiz vuortim ir muns celeņš, 2x

Sagrūžuoti kumieleņ’. 2x

Augsti lūki, siermi zyrgi, 2x

Daili poši vediejeņ’. 2x

Vysa pyrma, tu, muoseņ, 2x

Pasateici tēteišam [..]

Par šiupuļa kuorumeņ’. 2x

Pasateici mameņai 2x

Par mozenis aukliejum’. 2x

Pasateici muoseņom 2x

Par pyureņa lykumeņ’. 2x

Pasateici bruoleišim 2x

Par tū jaukū vadumeņ’. 2x

Z. S. Kad bērns piedzima, tad arī dziedāja kādas dziesmiņas? Bez šūpuļdziesmiņām vai vēl kau ko tādu?
V.U. Nadzīduojom tur, nā.
V.P. Nadreikstē jou trūkšņuot, ka bārns pīdzyma. Mīreigai, kluseņom, kluseņom, lai bārns nasabeist.
V.U. Navarē jou tai bļaut, kai mes bļuovem.
A.K. Nu krystobuos to dzīduojat.
V.P. Jā, nu tod jau... Ka īsadzērēs, tod jou dzīduoja.
Z.S. Bija arī tādas kristību dziesmas?
V.P. Nu nē, jo šitās pat tautu dziesmas dziedāja, tautasdziesmas.
V.U. Kaidys jou īsaguoduo.
V.P. Kaida kuram īīt pruotā, taidu i dzīduoja.
V.U. A tai nabeja taidu special.
V.P. Mož kur i beja kur, bet myus pusē taidys nabeja. Vot, šytai.
Z.S. A kādas tautasdziesmas? Par bērniņu, par šūpuļa kāršanu, par kūmām? Kādas dziedāja tautasdziesmas?
V.P. Apdzīduo te kūmys. [..]
Kūma kūmys aicynuoja:
Nuoc, kūmeņa ola dzartu!
Cīš, kūmeņa, nasalīgš,
Mozgoj boltu bičereit!

Kai tī vēļ tuoļuok beja? Kūma manim vuortus vēre,

Krysta bārni rūku deve.

V.U. Pi myus tuoļuok nadzīduoja.
V.P. Nadzīduo. Jou kod kai īīt pruotā kas, tai i dzīduoja. Tai i beja kod. Nu kopejai iudiņs izdzysa! Vajag kopejis padzert. Gaškys pacīnēt ar kopej. Mani jius pratynuosit te da pušnaktim. (Smejas.)

Marijas dziesmas un značkas (latg. Marejis dzīsmis i značkys)

Z.S. Latgalē ir izplatīti maija dziedājumi. Maijā kādreiz pie krucifiksiem. Vai šai pusē arī dziedāja?
V.P. Šytai dāmai prosit, viņa jou beja tur. (A.K. Pi krystim.)
V.U. Nav tagad jou.
V.P. Nu tagad vairs nav, agrāk.
Z.S. Kādreiz dziedāja, jā?
V.U. Jā, nu mes tī nu gruomotom tuos dzīsmis vysys. (V.P. Marejys dzīsmys.) Marejys vysys dzīsmis.
V.P. Maņ taidys laimis nabeja. Nabeja krusta tuvumā. Nabeja, kur aizīt, es tik izguoj pasaklauseju, ka Mičuļovkā dzīd. Tei beja taida cyta dzeraune, manis napīlyudze tur, tai es i naguoju.
V.U. Nu jā, myusim tod beja iztaiseits, a tagad jou nav vairs. (V.P. Jā, nav vairs.) Nūlyuza, i naiztaiseja vairuok.
Z.S. Kā tad tur bij? Tieši maijā dziedāja, jā, vai vispār?
V.U. Maijā, jā, kai suocās maija mieness, tai i kotru vokor guojam.
Z.S. Katru vakaru?
V.U. Jā, jā, pi krysta kotru vokoru.
V.P. Dorbs padora i īt dzīduot.
V.U. Taidys značkys vylkom.
Z.S. Pastāstiet, kas ir značkys!
V.U. Kas značkys? Ot, tod to ūtrai dīnai tys vyss jou beja, kas juodora. (V.P. Zeimeitis taidys.) Voi tur puotori juoskaita voi: „Nasaver iz tū pus, kur tev cīš gribīs vērtīs!” (Smejas.) Taida veļ beja. Krystā gulēt i skaiteit pīci puotori. Vot, y kotrai dīnai taidys beja, tuos vylkom. Nu i... Ot, y te dauč dzīšmu mes dzīduojam. Tod pīguoja jou, te beja dzīduotuojis.
A.K. Jā. Beja cylvāki tod. Ni cylvāku vairs, ni kuo...
Z.S. Un tā katru vakaru? Visu maiju?
V.U. Jā, jā, vysu maija mienesi.
V.P. Dorbus pabeidz, piec dorba. Saulei rītūt. Nu jou, cik redzēt var. Iļgi dzīduoja.
Z.S. Viss Dievmātes godam, jā?
V.P. Jā-ā.
V.U. Jā, jā. Tuos vacuos gruomotys bie, vacuo sorta. Tagad ituos jou jaunuos, kur tagad dzīžam bazneicā. A tur taidys vacys bie, tī cyta vuorda i saprast navarēja. (Smejas.)
Z.S. Bet latgaliski viss bija?
V.U. Nu latgaliski, jā, vyss bie. Tai i... Staiguojam, labi bie. Zeimuļūs, eukur Zeimuļ Broņa tei ka dzīduoja, varē dzierdēt. Pasaklaus, jou Broņa dzīd, īsim i mes iz krist jou tod. Tur, ūtrā golā dzeraunis, tur beja. Tagad vēļ is ir krysts tys Zeimuļūs, pošā ceļa molā.
Z.S. A parasti ir tāda iesācēja? Viena dziedātāja, kas tā iesāk, un pārējās turpina, vai...?
V.U. Nu, vot, vajaga vīnys taidys, kas, ot... (V.P. Taidys drūšuokys, kas suoc.) Jā. Ak i mes, ka kūpā guojam, šakur beja drūšuokuo, vysod suocie. Es jou pa pakaļ. (Smejas.) Nu ja. Nu, ot, navar īsuokt, nav tuos taidys drūsmis. Maņ ruoduos, ka es na tai dzīž tūreiz, ka es īsuoc, a, ka jou jei toč pavalk čut, čut, jau tod.
V.P. Tod jei zyna, ka rikteigi tod. (Smejas.)
V.U. Vysod jou Veņa i beja. Pyrmuo.
H.G. Vīrieši arī gāja uz tādiem maija dziedājumiem? Pie tiem krustiem?
V.U. Pi myus naguoja, nagribē, sliņki puiši.
V.P. Tur Mičuļovkā guoja daži, varē dzierdēt i veirīšu bolss. Moz, moz veirīšu. Nu nūsastruodovuš beja, nasagribē īt vairs. Piec orkla nūsastaigovuš, piec zyrga, nabeja jou tai kai tagad.
V.U. Tod jou jā, tak jim beja gryuts, vaidzē apart vys. I apar, i apecej, i... (V.P. Oi, i sēšona, vyss kas.) Oi, dauč, vyss ar zyrgu beja juodora.
V.P. Nabeja taidys laimis kai tagad.
V.U. Tagad jou īs jī tev piec zyrga itī jaunī! Traktorā sāst i apar. A tod vyss... Ap sāt, visi styureiši aporti beja.
Z.S. A baznīcā vīrieši dziedāja? Dziedāja taču baznīcā!
V.P. Jā, dzīduoja. Ļūti skaisti dzīduoja. (A.K. I tagad dzied.) Kūrī. I tagad dzīd. Vai-ī, kur mums ir solists vins! Pi tuo aizejit, vot, kur padzīduos jums! Aizved, Anna! (Apspriež.) [..]
Z.S. Kā, viņi labprāt dzied, jā?
V.P. Nu jā! Kai ta! Dīva gūdam.
V.U. Kūrī ka īsuoc, jou tī ir juodzīd. Īt jou tūreiz. (V.P. Nu jā.)
Z.S. Vecās dziesmu grāmatas jums ir saglabājušās?
V.P. Nu dažys tikai. Nu kū nūdzīduosim nu golvys? Zynuošu mož itū – „Sveika, jiurys zvaigzne”. Bez. (V.U. Bez gruomotys?) Pa vacam. (V.U. Pa vacam?) Nu ja.
V.U. Mož es jū i namuocieš. Nu dzīd paprīšku! [..]
V.P., V.U., A.K.

Sveika, jiuras zvaigzne, spūdra Dīva muote,

Vysu teirū svāta, Debess laimes vuorti.

Jimdama sev cīni nu eņgeļu mutes,

Saguodoj mums mīru, Īvas vaiņu loboj.

Izrais vaiņu važas, oklim atnes gaismu,

Nūvērs nu mums ļaunu, izlyudz vysu lobu.

Ruod, ka esi Muote, lai tev aizastuoju,

Myusus vysod klausa, kurs nu tevis dzyma.

Bezvaineiga, teira, vysod ruoma, klusa,

Myusu grāku bārnus ruomus dor un škeistus.

Svātai dzeivei muoci, drūsu ceļu ruodi,

Dūd mums Jezu redzēt, myužam prīcu baudeit.

Tāvam un juo Dālam, arī Svātam Goram,

Trejim gūds un slava tagad un myužeigi.

Z.S. Skaista dziesma!
V.P. Skaista dzīsme.
A.K. Savādāki vārdi pavysam...
V.P. Tagad, jā, sovaiduoki.
V.U. Sovaiduoki, nui.
V.P. Itū veļ, es ka dzīduoju kūrī, veļ itū pa itam dzīduo.
A.K. Tādiņ nimoz nav myusim taidu vuordu.
V.P. Vairs nadzīd?
A.K. Taidu vuordu nav myusim.
V.U. Nu itamuos gruomotuos, jā, sovaiduok.
V.P. Sovaiduoki vuordi, jā.
V.U. A maņ jou, pa vacam vaira i izadzīdīs.
V.P. Ai, Aleksandris atvede nu Reigys gruomotu, tur, ui, dīneņ, nūpiercs lyugšon gruomotu, vēļ vyss sovaiduok tagad kai ogruok beja.
Z.S. A kapusvētkos arī dzied, vai ne?
V.U. Nu jā, nu dzīd jou ite, bazneickungs ka ir iz kopim.
A.K. Tī jau ir savas procesijas dziesmas.
V.U. Jā, tur jau sovaižuok.
V.P. Vacuos gruomotys šytaidys bej. (Rāda.) Šytaidu Aleksandris atvede nu Reigys. Tik taidys sviežnys dzīsmis, nivīns jou ni melodeju zyna, ni kuo. Daudz jou jūs ir. [..]
Z.S. Vēl kādu dziesmiņu par Dievmāti varbūt varat nodziedāt?
V.P. Nu tod jou nu gruomotys juos lai verās. Es paleidziešu.
V.U. Nu vacuos dzīd. Vot, tev briļlis ira. (A.K. Nu vacuos pajemit!) [..]
V.P. Nu šytuos? A mož nu tuos, dzaltonuos? Te, vot, ir vacuos dzīsmis. Šytaidā, vot, mož izavēlēt? Juoīt tod jou piec briļlem, nu golvys jou es nazyn vairs, jou maņ vaca golva.
V.U. Ogruok muns tās, tys jou beja par škester vysod. Vys tai atguodoju munā bierneibā, ka... Kai vokors īt, muote tī pi plitys voi otkol spriež voi oda. A jis aiz golda. I tuos lampys, to taidi i nabeja, ni eliktreibys, nikuo. [..] Lampa tikai, is aizlīk aiz golda tī, nūlīk un dzīd jis paprīšk. I guoja i kuods Zīmyssvātku voi gavieņa dzīsmis, vysys is dzīd, a mes pakaļ. I jes itai adej. Nu mes tī dzīžam pakaļ, a jis paprīšk. Vysod dzīduo. Tuos pa vacam, ziņ, ka daudz tūs gavieņa dzīsmu.
V.P. Tev itaida, Vaļ, ir dzīsme par myrušajim?
V.U. Dūmoj, ka es bez briļlem i redziešu?
V.P. Še tev briļlis! [..]Saļmis var dzīduot, itamā gruomotā ir. [..]
Z.S. Kas ir godzinkas?
V.U. Mozuos saļmeitis?
A.K. Stundu dziesmas laikam, jā? [..]
V.P. Voi mozuos saļmeitis godzinkys? Nav tuos, kur bazneicā dzīd, tuos svādinis?
A.K. Tuos nav Marijis, tuos stundu dzīsmys Marijai?
V.U. Ā, tuos stuņdinis mož? Stuņdenis tuos. [..]
V.P. Itamā mozajā gruomateņā moz ir itymā Marijis dzīsmu. [..]
A.K. „Dīvs, myusu gluobiejs” nūdzīdit!
(Nodzied. Arī dziesmu „Jezups, svāts esi”.)

Uz skolu – klikatās (latg. Iz školu – ar klikatom)
V.P. Nu biedeigai, biedeigai dzeivuoja. Bet nu izdzeivuojom, redz.
A.K. Ar dzīsmom.
V.P. Jā, tik ar dzīsmu, ar dzīsmu tikai. Vyss ar ļusti, ar prīcu beja dzeivuošona.
V.U. Ar kūka kadakim iz škol guojam. Tās taiseja taidys klikatys – kūka zūle, ar jūstys.
V.P. Es atguodoju, jiusim beja, maņ skaudeiba beja, maņ taidi i nabeja, klikat taidi.
V.U. Tāvs taiseja. Ka ej iz škol, pīleip pi tuo kūka snīgs, īdams itai (paklaudzina) pi kūka dasit, i jūsta nūst. Tās borās: „Vysod jius tuos jūstys apraunit!” I ar petērnem tom, ar striča guoj iz škol. O je, cik beja gryuts!
V.P. Až ar tamburātajom čībeņom guoj.
V.U. Muote nūaude nu lyna kleit i poša sašyva. Taida nu lyna vīņ, mozim rūteņom, zyls ar sorkon, taidim, buolys taidys kruosys. Sašyva, i guojam iz škol. [..] Ka padūmoj, kai tī beja dzeivuot, vui, vui!

Apdziedāšana kāzās (latg. Apdzīduošona kuozuos)
Z.S.Kā tad ir ar tiem kāpostiem kāzās?
V.P. Var nūzagt, lai nav juobrauc panuoksnim prūjom. Škurstiņš aizbuož, kuo tik nadareja. [..]
V.U. Beja taidys reizis, ka i apmuoneja zaglis tūs. Apakšā nūlyka čaulys, a viersā kuopust izlīk kuorteņ. I tī tod laimeigi kuopustus nūzoga, aiznas, a čaulys apakšā. Kartupeļ myzys. (Smejas.) [..]
V.U. Ogruok tok tai i precējēs – pasar, vaci puiši jēme jaunys meitys. (V.P. Nu jā.) Muna pat muote beja par tāv, cik ta saceja, voi treispadsmit god voi kai? Voi sešpadsmit jaunuoka? Nu, i nūdzeivuoja, jā. Vot, tai.
Z.S. Kādreiz kā bij, vecmeita – no cik gadiem bij vecmeita? Divdesmit pieci tad jau bij vecmeita?
V.P. Nu nūteikt vacmeita tod jau.
H.G. Vecmeitas arī apdziedāja?
V.P. Vecmeitas? Nē-ē. Nadzīduojam, tai jou nadarie. Nā, navar sova, sovys brēčis cylvāka apdzīduot. Puišim to mes kruovem viersum vysvysaidys dzīsmis. Vui-ī, kuozuos kai apdzīduošona guoja mūdē! [..]
V.P. Pi laulob golda jau šmukys dzīsmis dzīduoja vysaidys, tautysdzīsmis. (V.U. Tuos garuos dzīsmis.) Tautysdzīsmis garuos. A pi vakareņ golda, kai sasāda jauniči, tai tiuleņ. (V.U. Tod jou deve.) Vīna beja kaida garuo nūdzīduota šmuka dzīsme. Nu tod apdzīduošona, oi, oi, oi! [..]
V.U. Tī jau na tik jauničs, visim.
V.P. Visim piec kuortys tyka. (V.U. Jā.) Jā, vysaidys. Jou ļusteigai bej i kuozuos, i vysur. Daudz ļusteiguoka tauta kai tagad, tagad taidi kai...
A.K. Nu kaidu paņteņu atcerīs? [..]
V.U. Maņ tik īsaguodoj, kai tī tei, kur Belkovsk Aņa dzīduoja iz tim svuotenim:

Svuoteņam(i) drēbis lobys,

Soka, ka jam naudys daudz, 2x (atkārto abas rindas)

Syp, syp, nežalej, pa pecjorki, pa dzesjatki! 2x

Te saimineicom.

V.P. Saimineicom, ka bejam Seimaņūs kuozuos. [..] Aņtei ar Robert beja kuozys. Mes par paleigim, Aņa tei golvonuo. Puorsa..., iztaiseja nu, sīti tī, kas, kur sejoj, tū apseja, iztaiseja par capur brīsmeig sev golvā. Nu i mes jau sasataisejom, prīškys aut nazkaid bolt apsie kai čudaks.
V.U. Sasataiseja.
V.P. Pajēme puorneic, nu na puorneic, a itū bušlāk kur, caurduri.
V.U. Par goldu i līk kluot – „Svuoteņam drēbis lobys”.
V.P. Nu i dzīdoj, visim piec kuortys tī: „Jureišam drēbis lobys, soka, ka jam naudys daudz.” I samete daudz naudys.
V.U. „Syp, syp, nežalej, pa pecjorki, pa dzesjatki!” (Smejas.)
V.P. „Svuoteņam lobys drēbis, soka, ka jam naudys daudz”, taipat i visim! [..]
V.U. A kuram ka jir kaida nauda leidza, tys veļ īmat. A kurs... Tai kai kur naviņ kaida meita sēd, jai ni naudys, ni kuo. Iz teva dzīd, i nikuo īlikt. (V.P. Nav kuo īlikt.) Taids kai i kauns. Vys jou koč... A cyts tak i nu golda pajēme kaid peirāg i īsvīde.
V.P. Vysaiž. Kaid jius apdzīduošonys dzīsmi nūdzīduot? Kaid?
A.K. Kaidu atcerīs, taidu.
V.P. Aņa, tu tak paleidz koč kū dūmuot, voi ta maņ vīnai juodūmoj! (A.K. Par obom, par obom.) (Smejas.)
V.U. Tak kas jūs atguodoj vaira! Ai, i nakauneigys vairuok, ogruok cīš dzīduoja.
V.P. Šis Pīters(i) meitu prosa,

Kur maņ beja meitys jimt? 2x (uz atkārtojumu, kas ir abas rindas kopā, pievienojas V.U.)

Es meitine gudra beju,

Paruodeju cyuku klāv. 2x

Cyuka soka: „Ruk, ruk, ruk.”

Pīters soka: „Nu, nu, nu!” 2x

Kas tys valns par skrauči beja,
Kas Jezupam biksis šyva? 2x
Obys storys lobys beja,
Obuli da zemis beja. 2x

Šei Valeite līlejuos(i)/līlejuos –

Knipeleišu adeituoja/adeituoj’. 2x

Šaidi taidi neišu goli

Ap cičim(i) karinej. 2x

Šys Juoneits(i) līlejuos,
Ka šys lels(i) bagaturs.
Muote eļkšņu pīdruozuse/pīdruozus’,
Pušņuotini nūvuorie. 2x

Buola, buola šei Aņneņa

Na pa Dīva lykumam. 2x

Blusa nobu puorciertuse,

(A.K. Vysu ašni izdzāruse.) [..] (Smejas.) (V.P. Tū jou tu ziņ?) (Turpina smieties.)

Es nazynu, tu, Veneit,
Voi ir pravda voi na pravda? 2x
Maņ saceja tova muote,
Ka tev juškys sadauzeitys. (Smejas.) (V.P. Vot, tai.)
Ka tev juškys sadauzeitys
I dzasavka puorpleisuse. (Teicējas smejas vēl sirsnīgāk.)
V.U. Itai dzīduoja tūreiz. Tai i dzīduo.
V.P. Vot, itai.
A.K. Kas ir juškys i dzasavka? (V.U. Nu senejī cepli.) Meitys nazyna, pastuostit.
H.G. Juškys vai juškas?
A.K. Juškas.
V.U. Cepļam. Cepļam škurstiņam taids.
V.P. Lelajim ceplim aizvuožama taida, dzas... Nu.
V.U. Nu lyka viersā. (V.P. Viersā līkama.) Taiseja duravenis i lyka. A dzasavka tak te tev ir? (V.P. Ir tymā pusē.) Nu šībers. Tei dzasavka.
V.P. A juška tei ar vuok taida aiztaisama. Vot, tai. Vot, i itaidys dzelys, jā. Vysaiž.