Languages

 

Disclaimers

© 2008 Serde

Design by Smallpark

 

Zinaīda Jermoloviča (1936), Alberts Jermolovičs (1934) un Līga Jermoloviča (1973) Pieņiņu Liepkalnos

 

Zinaīda Jermoloviča (1936), Alberts Jermolovičs (1934) un Līga Jermoloviča (1973) Pieņiņu Liepkalnos

Vīsteknis (latg. Veisteknis)
L.J. Nu pastāsti ciemiņiem, ko tu šodien cepi!
Z.J. Nu, tas ir vīsteknis. Viņš tā arī saucās. Šitas ir vīsteknis – ar speķi un sīpoliem.
I.V. Bet izstāstiet, kā jūs to vīstekni taisat!
Z.J. Nu, taipoš kai tū maizi, tikai īkšā īlīkam tū spekeiti. Tū vīnu kuortu nūlīku drusk mozuoku, un tod saberam viersum tū speki un tūs seipūlus īkšā, un tod vēļ drusku viersum veļ uzlīkam tuos javys viersum. (L. mīklu.) Z. Mīklu, jā.
I.V. Un cik ilgi jācep?
Z.J. Stundu vēļ navajaga. Mums te taids lobs tys ce... Kruosneite tei loba. Laba kruosne, jā, šitei uotri, stundas navajaga, i...
L.J.Nepilnu stundu cepās.
L.J. Nu, tie esot.. Mēs ar vecmammu te spriedām, ar ko pacienāt ciemiņš, viņa teica – nu ar tiem senajiem ēdieniem. Siers esot bijis tas, kurš no laika gala esot siets arī tajos laikos, pupas un zirņi – tie esot visās talkās un visur, visur, visur vienmēr bijuši.
Z.J. Nu, pošlaik atbraucet, bet mums nav taida sīra, mes taid vīnu specialu. Maņ bruoļs vīns dzeivuo Kanādā, un to jis brauce pi myus cīmā. Es vīnmār jam nu pīcpadsmit divdesmit tai sīreņus taidus sataisej. Un to jis mani īlyudze: „Nu brauc drūšai uz Kanādu, un to varies dzeivuot, un nauda īs čupom...” Brīsmeig patyka tys sīrs jam. (Iesmejas.)
I.V. No kā jūs viņu taisījāt?
Z.J. Ļūti vīnkuoršai. Tys jau varbyut veļ vacvacvacmuomenis ir taisejušys, jā, bet es nastuosteiš tuos receptis. Kod nuokušreiz atbrauksit, tod es jums pastuosteišu.

Stiprie vārdi, Agates maize un ūdens (latg. Styprī vuordi, Agatis maize i iudiņs)
I.V. A kad lopiem bij vīveles? Tāds vārds?
L.J. Zirgiem.
I.V. Zirgiem, jā? A ko tad dara?
Z.J. Jā. Ar bie taidi cylvāki, kas...
A.J. Aizrunoj. Ar vuordim aizrunoj, paglauda, i vyss kuorteibā.
I.V. A Agates maizi jūs nedevāt lopiem, kad viņi bija slimi?
Z.J. Agatis maiz mes i tagad dūdam.
I. Lopiem?
Z.J. Jā!
I.V. A kapēc?
Z.J. Partū ka jei – Agate – ir svāta.
L.J. Nu tikai tad, kad lopi iet pirmo dienu ganos, piemēram, tad viņus visus nomazgā ar svētītu ūdeni, nu tā. Priekš... Viņiem ar tak vajag svētību, ne tikai cilvēkam.
Z.J. Agatis iudiņs ir, svēteitais iudiņs, ar iudiņ puorkrystam tū, ka dzanam uorā, vairuok tai. Maizeite sakolst, jou jī nagrib ēst tī lūpi. Bet ar iudini vairuokai. Tū iudiņ mes vysu laik lītojom.
I.V. Un Agates maizi ar sev mājās turat un mašīnā, jā?
Z.J. Jā, jā, jā.
I.V. A priekš kam viņa, kāpēc tā dara?
Z.J. Partū, ka jei ir stypra bejuse, Agate, jā, jei... (A. Svieteiga.) Jā, jei svieteiga bejuse. Jū tāvs ar muoti gribē appracynuot, a jei ni par kū. Jei palyka uzticeiga Dīvam. I jū īlyka piļneig ugunskurā, suortā, i gribēja jū sadadzynuot, bet jei nasadaga, jei palyka dzeiva.
L.J. Tāpēc viņu arī uzskata par uguns aizbildni.
A. Ka ugunsgrāks, ar maizi apleik apīt ap muojom, i blokus muoja i nūdag.
I.V. Ir kāds gadījums dzīvē redzēts, ka tā tiešām palīdz?
Z.J.Jā! Jā, jā.
L.J. Uguns izplatās, nu kā ugunsgrēkā, viņa iet uz visām pusēm. Tiklīdz apiet ar Agates maizi ap to degošo māju, uguns iet stobrā uz augšu, un viņa vairāk neizplatās pa malām.
I.V. Tiešām?
Z.J. Jā, mums te bija.
L.J. Es gan to esmu tikai dzirdējusi, savām acīm neesu redzējusi.
Z.J. Mums te vīns škiuņs daga. Un tod prāvesta muote beja. Jei tai mīreigai stuov. Nu kuo apguo ap tū škiuni ar tū ar Agatis tū eudini, mīreigai stuov. Un tei guņteņa dag, i vairs nikuo. Turpat natuoli pusam nu muojis, i nikas nā.
I.V. Citās mājās mums stāstīja, uz palodzēm liek? Tā jūs ar darat?
Z.J. Nā, mes uz palūdzem naasam.
I.V. Mašīnā vedat?
L.J. Mašīnā gabaliņš ir, slēptā vietā, jā, vienkārši nolikts un ...
I.V. Tas tā kā pret avārijām, jā, un tā?
L.J. Pret degšanu varbūt, jo mašīnas arī, par cik degviela, var uzliesmot un aizdegties, visādi ir dzirdēts.
Z.J. Voi kaida ka temperatura augsta, lītojam, poši dzeram Agatis iudini, jei nu uguns, nu korstuma. Paleidz, jā. Tū mes lītojom, mums ir special pudelis pīlītys. Un turam vys laik zynomā vītā, lai var zynuot visi.
I.V. A kur jūs to ūdeni, kad uz baznīcu, vai maizi? Paši cepat? Pašu cepto maizi?
Z. J. Jā, mes pošu captū maizeiti aiznasam, un tod nūsvētej mums prāvests.
I.V. Un ūdeni ar no akas paņemat?
Z.J. Jā, jā. Un tys iudiņs stuov godim, un tam iudiņam nav nikaidi ni duļkaini, ni kuo jis.
L.J. Ieliesi parasto ūdeni pudelē, viņš pastāvēs, un viņš sastāvās, un garša mainās un smarža, un viss viņam piemetās, bet šitam nekas nav. Tāds, kā viņš tikko ieliets, tāds viņš arī ir.
Z. J. Jā. Tys ir tys. Tys ir svieteitais.

Zāļu diena (latg. Zuoļu dīna)
I.V. Un Zāļu dienā jūs?...
Z.J. Zuoļu dīnā mes vadam bārns svieteitu. Un to zuoleitis nasam.
I.V. Bērnus?
Z.J.Nu jā, vadam uz bazneic.
L. J.Bērnus arī svēta. Zāļu dienā ir īpaša svētība arī bērniem paredzēta.
I.V. Jā?
L.J. Jā.
Z.J. Un to zuoleitis. Un dažreiz ira, mozeni veļ beja, kod kaut kuo sasabeistās vai kū, naguļ naktim voi kū, to mes jū sakiupynojom.
L.J. Tad to zālīti paņem uzliek uz šķīvīša un dod tiem, tajos dūmiņos tad... Vienkārši, bērns paelpo tos, tos dūmus.
Z.J. Un guļ kai rukši myus mīreigai.
I.V. Un tad mēs vienās mājās redzējām, kad aizsprausts tāds, nu, sakaltis bērza zars. To viņi arī nosvētot Zāļu dienā, atnes mājās, aizsprauž. Jūs ar tā darat?
L.J. Nē, nu tagad ta nē vairs, nav tie gadi vairs (Iesmejas.), bet savā laikā mēs ar tā darījām, jā. Un tas taču arī no, sena tradīcija, vai ne? Tā ir sena tradīcija, kad tos, teica, ka visas sievas tad tos bērzus lauzušas.

Samagonka
Z.J. Mes capam maizi nu sovim rudzim un tod ari iztaisam ari dzeramū. Un tod. (Vīram: Ej atnes!) (I. Tuo kaut kādu samagonku?) Samagonku, jā. I samagonka ļūti loba i tikai deļ veseleibys. Maņ, pīmāram, asiņs vodi šausmeigi ira sasašaurynovušīs. Un to maņ tod vysaidys kibelis. Bet ja es eimu gulātu, maņ šausmeigi napateik. Ja es izdzeru, tod es tū nakt guļu mīreigai.
L.J. Tas ir asinsvadu paplašināšanai, tā viena mazā glāzīte.
Z.J. Izdzer pats, lai nadūmoj, ka kaida slykta!
A.J. Nu, byusit vasali!
I.V. A šitā ir no rudzu graudiem taisīta?
Z.J. Nu rudzu miļtim.
I.V. Jums aparāts ar ir mājās?
A.J. Ira tur.
I.V. Izstāstiet, kā jūs taisat to brāgu?
Z.J. Nūgaršojit! Ļauns nikas nav, es soku – deļ veseleibys. Es jau to vokorā, ar napateik dzert, dažreiz es izdzeru, maņ lobuok tod gulēt var.
A.J. Nu rudz miļtim.
I.V. Ar ūdeni, jā, tādu? Bet ne līdz galam uzvārītu, ja?
A.J.Es pastuosteišu.
I.V. Nu, pastāstat!
A.J. Vajag samaļt grauds – rudz. Tai, nu, rupai, kai lūpim, pīmāram. Tod apmāram – kaida norma, cik grib tuos iztaiseit. Tūs mylts tod vajag, salej traukā kaut kaidā – nu kubulenī voi tur mucā. Itī div simti litri es vys leju tymā metāla. (Sniedz pielieto glāzi: Lyudzu!) Nu i saber tymā mucā, i tod vajag ar vuoruš iudiņ, cik kilagramu. Ot, pīmāram, desmit kilogram mylt, i desmit litri atškaideit vajag jū. Aplej jū ar vuoruš iudiņ. Nu, ot, divdesmit litri byus tev, divdesmit, tū, kilagrami, divdesmit litru vuoruš iudiņa pīlej. I tod jū izmaiseit vajag. Vajag da tuo jū atškaideit, lai jei byut taida kai putra, škidra. I tod div stuņdis vajag ar kaut kaidu drēbi apsegt, lai jei, lai stuov, lai. (I. Lai izvelkas?) I tod piec divom stuņdem jei palīk taida, paraug, taida soldona kai tei... (I. Tā kā iesals, jā, vai kā?) I tod piec divom stuņdem vajag jū atškaideit ar solt iudiņ. Lai raug likt. A raug vajag. Tod vajag līt iudini tože tik tai, nu lai jei byutu, nabyut puoruok bīza taida. I vajag temperatūr. Kai, pīmāram, rudiņa laikā voi zīmā labi ar ladu. Voi snīga vydā. (I. Atdzesēt, jā?) Vajag leidz kaid ostoņpacmit grād kab byutu temperatur. I tod raugs juolīk.
I.V. A cik raugu lai pieliek?
A.J. Rauga, pīmāram, es... Tai maņ norma treisdesmit treis spaini rudz mylt, apmāram treisdesmit kilagram. Nu, ot, iz treisdesmit kilogram i aug dīzgon ilgi taida, gondreiž nedelis div. Pajamu nūpierk rauga kaidi kilagrami treis. I tod izmais tū, īlīc vydā, i tod jis aug. Kaidu nedeli vairs.
I.V. Siltumā, istabas temperatūrā, jā?
A.J. I tod, ka nūaug, vot, tod i...
I.V. Tad izkāš vēl vai nevajag?
A.J. Navajag nikuo. Ira taida, nu itei, iztaiseits. Četradesmit litru kona, da? Pīna, parostuo. Nu i tymā ira trubeņa. I tod jū ar tvaik. Ūtrys ira iztaiseits taids baceits. Tū karsej, jis jau karsej tū vuoruš iudiņ, dzan itamā tū tvaik itamā bruogā. I tod jei suok virt. A tur vēļ ira taids, juolej soltais iudiņs. Taids dzasātuojs skaituos. Car tū īt i tod suok tecēt.
I.V. Bet tad uguns ir apakšā, nevis zem tās kannas?
A.J. Vajag iudiņ vuoruš. Iudiņ vuorej, vuorušais pa trubi īt itamā (I.V. Dzesētājā?), itamā mucā, kur bruoga itei. Nu bruogys īt, jau vēļ trubeņa īt (L. Dzesētājā.), kas saļdej, kas atsaļdej. A tod jau, a tymā toža iudiņs pīlīts.
I.V. A zem brāgas trauka nav uguns apakšā, ta viņš piedegs, jā?
A.J. Mes agruok vys tai taisejom, a ka brāga, pīmāram, izlīc ar brāg, jei pīdag i smird. Nu smoka i taida daguma. Navar nikai.
Z.J. Patīšam, ot, kaidys zuolis, maņ kuojis beigtys ira, maņ juosmierej. Deļ tuo vysaidys zuoleitis lauk. Es šitamā pīlīk īkšā, nu tok tys ir veseleigs.
A.J. Es izdzanu, pīmāram, nu pyrma jei taida nu paškidra tak, jū izdzeņ tai. A tod ūtru reiz. Salej tū viņ škidrum i tod. Pyrmuo ka tak, jei apmāram grād deveņdesmit, tik stypra.
I.V. Pirmais litrs, jā? A cik jums litri sanāk no tiem trīsdesmit trijiem sanāk?
A.J. Nu, nu trejim spanim var iztaisiet gondreiž desmit litri, taida grād četradesmit pīcdesmit. Vot, itei ir.

Seen through the sapphire crystal caseback, the calibre WERK 01.240 is powered by a rotor designed to match the magnesium wheel rolex replica watches for sale rims of the car.
Datums: 24.10.2009.
Intervē: Ieva Vītola
Intervijā piedalās: skolēni Ieva Jankovska (1991), Herta Galiņa (1992), Dace Ormane (1997), Kristaps Pastars (1992)
Interviju atšifrējusi: Herta Galiņa

Audioieraksts: WS_217831

Latgaliešu valodas redakcija: dr.philol. Lidija Leikuma