Krusts un značkas (latg.: Krysts i značkys)
D.E. Nu kryss, is ir sādžys kryss senejais. Vysa guoja, vyss sādžys obščais skaituos. Vyss, jis sādžys, jā. (A.A. Dzīduot guo.) Maja mienesī īt dzīduot. Maja mienesī. Kotru vokor īt i valk taidys zeimis kotrai dīnai, kas kurū dīn juoizpylda ira.
I.V. Nu, piemēram?
D.E. Pīmāram, jā [..] kotru vokor, mienesī majā, i guo pi krusta dzīduotu, mienesī. Tys ir katuoļu ticeibā tai jou ir.
I.V. A ko tur izvilka? Kas, piemēram, jādara? Kādi darbi?
D.E. Nu. Tai zeimē ir kaidi darbi?
I.V. Jā.
D.E. Vot, izveļc, taida zeime, značka, i tur – taidā dīnā nadreikst galis ēst, i, ka gribīs iz kurū pusi skateitīs, nasaskotīs. Taidys zeimis bie, vot. (Pasmejas.)
I.V. Ā, tādas? Un tās ir tās značkas?
D.E. Jā, značkys, značkys, jā. Vot.
I.V. Un vēl kādas? Kas tur vēl par noteikumiem bij, ko nevarēja darīt? Piemēram? Uz balli nevar iet?
D.E. (Smejas.) Nu piec krusta i guoja iz balu tūs, piec krusta. (A.A. Guoja te laikam, te.) A vacuoki jau buorēs, ka maja mienesī navar īt veļ iz bal. Nu piec krusta, ka rudiņ. Iz krysta ka guo, vokorā jau. Tod iz bal var īt jau saiminīk. Ka, vydziš, sovys lyugšonys izpylda. Maja lyugšonys skaituos, maja mieness.
I.V. Nu ja, lūgšanas.
D.E. Tai visi, pa Latgaļ visim, krust tūs daudz. Tak tān mož i mozuok, a agruok kožnā sādžā beja kruss.
I.V. Bet gāja tikai meitas un sievas vai gāja arī vīri?
D.E. Nu kur jau. Nu veirīši to i lānuoki jau vyspuor jau jī ir – i tān, i agruok beja. A jir tai, kur i veirīši guoja ar pi krusta. Itūs šak Stykuonūs veirīši guo. Vysa, vysa mola, vokorā vyss skanē, ka jis pi krysta dzīduo. Lobs veirīša, rups bolss beja, ot.
I.V. A ko dziedāja?
D.E. Nu vyss Dīva dzīsmys. Dīva.
S.P. Jūs atceraties, kas cēla to mājiņu šite blakus? To, kur jūs [..]
I.V. Kurā laikā?
D.E. Kurā taseits? Jis ir taiseits, itū... krust taisie, itū kapleici, kas tān ir, kai jei, būdeņa, – tū muns tās taisie, muns tās taisie. A jis agruok beja tikai zam jumteņa, taids, nu. Agrejūs vacūs tāvu beja. Zam jumteņa beja jis. Nu, krusts i jumteņš par viersu beja. A itū jau tūlaik puortaisē muns tās. Partū ka sādža tur jau – kotrys pa dieļam deve jau, nu. A, ka tās taiseja, tok i vairuok sovu dieļu aizguo nakai kuram.
S.P. A kā jums te kādreiz sadzīve te bij, daudz ebreju bija?
I.V. Žeidi, ja?
D.E. Ebreji beja tierguotuoji visi. Jī zemis dorba nastruoduoja, ebreji. Jī visi, kas tik... Preili beja piļni, piļni – ebreji viņ beja. Visi veikali beja zam ebrej. Ebrejim viņ beja. Latvīšim, nazyn, beja da vīns voi nabeja Preiļūs. I pa sādžys, kur kaida būdeņa, leluoki celi, tur ebrejs īsataiseja sev būdeņ. „Seiku preču tiergotova” – raksteja. Ot, tur jis vad zīpis, [..] serkūceni, kas veļ, petrūleja, kas to tur. Jā, visi. Jī beja tierguotuoji. Ite tān suoc, tān jou valsts pījēme, vāluok jou i Latvejis laikā jau valsts suoka, valsts suoka pījimt, a žeidi braukuo i pierka lūps, pa muojom. Vot, jī sasāst žeidi, braukoj zyrgā, vot, [..], i braukoj, i salosa. Pi vīna ībrauc, kas kū puordūd. Vot, jī salosa tūs lūps tod. Te vīns [..] beja pi myus, pi tuo savad, a tys jim iz staceju aizvad tūs lūps, jī tod iz Reigu aizpruoveja tūs lūps, žeidi. Žeidi pa muojom braukuoja i atpierka vyss. Navaidzē nikur vest.
Signe: Jums kādi atgadījumi ir atmiņā par tiem žīdiem, par to sadzīvi? Kā viņi, savādāk uzvedās? Vai savādāki kau kādi? I.V. Ko viņi ēda, kā runāja?
D.E. Runuoja jī ... latvīšu volūd zynuoja i krīvu volūd zynuoja. Žeidi vysys volūdys saprota. [..] Jī cyuku galis naēde. A ka kurs gribē, vīns beja Dravinīkūs – taids Joseļs braukuoja, beja i bedni žydi. Nabadzeigi beja i braukuo pa sādž, lupotys šaidys taidys aplaseja, pierka zyrga astis tuos, ostrys jau, kau kam jau tī vaidzē jī. A vīns beja Dravinīkūs, a jī, itī, kas pa muojys braukuo, gribē ols ari izdzert. [..] A vīns beja Dravinīkūs dataisejs, īlics ceukys galis gabaleņu īlics i dasiejs gluozis dybynā. Nu, tys Joseļs, žeids, kai izdzer – i cyukys gaļa vydā! Ok, jis tod staipejīs, uorā izguojs, ka jis ceukys galis i nadreikst cyukys galis ēst, ot, staipejīs. Nu, tok žeidim ar vysaiž beiguos izīt!
Signe: Jūs viņus kaut arī kā jokojāt kādreiz, izjokojāt žīdus?
D.E. Jau vysa kuo beja, [..] vysa kuo ar žeidim beja. Jī voduo ituos rot smēri. Jou ka rots pasmērēt. Žeidi voduo ar pa... Vīnam nazkas beja buceņai topu atruovs, izlaids dagut žeidam beja. A vīns žeids, tai beja, jī beiguos tod stuosteja, jis turēja gūv. Nu, jam beja loba gūs. A jis zīma i vosora braukuo ar zyrg. A jam taids kašeļs, kašeļs beja, nu, sapeits, nu, nu [..], jam lels kašeļs. Nu. A jis, braukuodams por vosor i zīm, pi vīna, pi ūtra, por nedeli is tū kašeļ pīlosa brīsmeig lel, jis par zīm izturē gūv. A zyrgu pa sastdinem vin, pa sastdinem svādinem. Jī sastdiņ nabrauce. A zyrg jou tod – kur pa nakt gulē, tur i zyrg pabaruo. A Dravinīkūs, jam lels kašeļs, tolka bevus. A vīns taids Jakims, krīveņš, jau tam Joseļam kašeļs. Cikom Joseļs īīt ustobā – tur jou pamīluos, jou jis izdzers gluoz, a vīns īlīn kašelī, tymūs solmūs īsatynās. A kašeļs jam rotūs. Nu i labi. Joseļs brauc, jau pabrauc, a kašeļs jau aizmugurē rotūs, i suok īt, i kašeļs izkreit nu rotu uorā, kreit kašeļs uorā. Līk otkon atpakaļ. Navarē jis īceļt tuo kašeļa rotūs, nav. Nu kai to jis īceļs – kašeļs rotūs? Navar īceļt tuo kašeļa rotūs. Tod jis prosa puišim, tolcuon. Kai puišim prosa, juodūd tabāks jam. Īceļ. Iz reiz, pabrauc Joseļs – otkon kašeļs izkreit uorā. Tys kai guļ tymā solmā, i ... Tys trej reizis beja krits. A tod giunās – ar peick, kod pazeist jou. Vot, kai ar žeidim, vot, kai žeidim beja!
A vīns žeids, bejs tai – brīsmeig guliejs cīš. Te, vot, tymūs kaimiņūs tys irā. Na munā jau, tāva laikā, na munā laikā, – tāva tik jau, muna tāva laikā. Brīsmeig guliejs žeids iz cepļa, kai cepli leli, voi krīvim, voi myus latgalim. Kai eims, guļš i guļš, pa vysai dīnai atguļ, brīsmeigs mīgā guļš. Jākubs bejs, jam bejuš dāli. Nu. Dālim napateik, ka tys žeids guļ i guļ pi jūs. Nikai juo izdzeivuot. Izdzeivuos laukā jū, nu pasceis jis, apsabidneisīs, ka jau, ot, apsavainuos, ka jau jū dzan, nadūd jam pagulēt. Tī dāli dūmoj, kai te jū varātu ar lobu izmuoneit. Vīnā reitā Jākuba dāli kovuš tēļ, reitā āgri kai. Kaun tēļ tū i, a jis kai brīsmeig gūļ, pajāmuš tam žydam atmauc biksis i teļa zornys salaiž ite obuļūs. Teļa zornys salaiž, a ziņ, teļa zornys, cikom nu vādara, – syltys. I jam lab gulēt. Žyds guļš. (Smejas.) [..] Ar teļa zornys žyds i guļ. Puorsagulīs, pasamūstās – sporduos pa cepli, vidi izguovuš uorā, nu pylni obuli – zornys īkšā, nu kur ta – sovys zornys. Žyds maigs vādar, nu nikuo najiut. A kur tuos zornys, nu kurīnis? (Visi smejas.) [..] Atbejs mož pus dīnys, sitīs pa cepli. Ka krits ar vysom zornom, kai guojs, vairs gon, i naguojs vairs gulātu. Izdzeivuots, pats aizgāja žeids prūjom.
A.A. Par apsmīkli...
D.E. Tai i beja, vysuvysaižuok. Ak, agruok bejs tai. Ite Rībeni i Preili, tys jau veļ senejūs laikūs. [..] Žīd kop nabejs ni Rībeņūs, ni Preiļūs. A žeid kopi bejuš Varakļānūs, nu, tur vaidzējs vest agruok. A agruok kaids transports beja? – Zyrgs! Nu. Tān, redzit, saļarka valk, a seņuok auzys vylka. Nu – zyrgs. Žeid nūmira, vīnam īdūd – lai vad iz Varakļuonim žeidu. A žeidim tuo zārka voi groba navā. Žyd izlics iz dieļa, ar pologim sasadz, ar viervi satyn tū žeidu apleik i tod īgulda, vad is iz Varakļuonim. Mož kaidi žeidi tuoļan ar kaidim zyrgim mož i pakaļ brauce, pīdareigī. Itys brauks, a tys žeids, kas vad, sēd prīkšā, a itys pakaļā – guļ myrūņs. Pabrauc, suoks tys myrūņs ceļtīs augšā. Itys – aptur zyrg, viersīs kuo to, a tys jau sādyns pasacieļs, – myrūņs. Ceļās myrūņs augšā! Tys par tū, par golvu tam, i vēļ īraun sadūmovs, – pakaus sadauzejs. Pasaver, [..] izguojs apsavēre, a, kur žeids ar viervi sasīts ir bejs, teik tymā ritenī, edz, riteņs grīžās i žeid ceļ augšā, augšā. (Smejas.) A jis žeidam golvu sadauzejs. Ritinī teik tei, tys viervis gals, un teišam, grīžās ritiņs i vierv ceļ augšā. A tys tam par golvu – a kū ta tu, valns, darīs!?
I.V. A par tiem zirga iemauktiem un pirti? Jūsu dēls vakar stāstīja par žīdiem.
D.E. Ai, nu skrūderi. Seņuok veļ jau vyscaur ža Latgalē, tān kai ite pi myus, skrūder daudz beja. Brīsmeig skrūder. Visi mocējuos par skrūderim – sīvītis por skrūderkom tom, i veirīši. A nu žeidu daudz skrūder beja. Dīzgon leli skrūderi beja nu žeidim, jā, jī beja, žeidi. Daudz tierguotuoju i vysaidi. Nu, a ite, itū veļ ka tod, tod jou kai seņuok sauce dzeraune, dzerevņa pa krīvyskam, a tān jou sādža. Ite, vot, tūreiz vysa sādža beja. Tī visi, kas pa teirum, visi šyte, vot, itamā kuplajā tys pi tuo dzeivuo, ite vyss beja. A te taidy Ūsāni tiuleņ aiz myusu ituo krusta, tyuleit aiz krysta ituo myus. Tī veļ sātmaļ beja. Tur div žeidi, skrūderi, šyvuš. A piertenis tuos, kai i tān, Robertam kur jira. Iz tim Ūsānim pierteņa lejā. Nu a tod veļ, veļ, veļ vīnsātuos visi beja, veļ nabeja tī puor... iz laukym izdaleiti. Nu i tī skrūderi paprosa, lai izkurynoj pirt jim. Jou jim vāg izamozguotīs. Kaids tur Andryvs bejs, Andryveņš, tys jau, tys jau i kurynoj piert. A tod, kai jau sādžā vysi dzeivoj, zyrgs savad pīguļā, ūtrā upeitis molā i por nakti guļ pi zyrgu, gona sovs zyrgs, a reitā, īt dorbā, aizvad. Puori upei, a tur Saun – krīvu dzeraune, nu i dzerevņa, aizvess zyrg prūjom, tu nadreikst jūs ganeibuos. I guļ. A tī pīguļnīki jau padzierst, ka jou žeidi īs iz piert. Daboj jiudiņa spaņa i, daboj yudiņa spaņa i, nu i guļ jou, kod tī žeidi atīs iz pirt. A ziņ, tāņ jau nu kīgeļ, a agruok pierts kai beja, – piertī krāsne beja bez kīgeļa, nu akmiņ viņ. Jou lela kruosne, a ziņ – ka nūkurynoj – korsta! Atīt židi, jou atīt jau kai iz lejeņ tur, gargalādami „gar-gar-gar”. Piertī saīt, sanuok. A itī, jou ka žydi jou suok tur jau mozguotīs, – pajam eudeņa spaņ, durovys attaisa, iz tuos kruosnis gryuž obeji spaņ viersum, durovys ar mītu aizslādz. A vīns otkon, kažuceņ pajiems, par lūdzeņ [..]. Žeidi iz greidys gulē, tur jau napastuovēs, ka ūdiņs spaiņs iz itaida, ka akmiņs...
A.A. Nūtušeit itai var...
D.E. Nu, a to vāluok jau žydi bej atspierguš, izsytuš durovys tuos laukā, i tod kaili, pliki, nu. I piec tom. A vīns taids Ontuons dzanās otkon ar apaušim. Ka pliki žydi, tys ar apaušim. [..] Tim žydim ar dzeļžim nu pakalis. Nu pakalis, par mugor. Žeidi nūbāg, oi, tod jau pīguļnīki guļ visi. Ateims tys jau Andris [..] tūraik tok i jaunuoki puiši. Kam jau jius tai jūs – skrūders – tai izmozgovuš? A myus vacaistās, Odums bejs, a tys soks – a puikys tok nikur naasūt bejuš, guliejuš, valns zyna, mož kaidi tur dunduri jūs āduš, ka jī troki palykuš, bāguš nu pierts uorā! (Smejas.)
Trakais kartupelis (latg. Trokuo guļba)
R.E. Par trokū guļbu pastuost! Kai pīdzirdejuš bejot nazkū.
D.E. Nu, ite trokais kartupeļs, taidu i daudz beja, pi myusu jis auga, bet tān jou izgaisa jis. Tuo kartupeļ saknis tās vajadzēja pi tuos sulys olā. Īmīdz i sjo, kū aizstateis, tū is dareis. Eukur, [..] krīvu beja pīdzirdejuš, tys aizguojs, kai plotnīks bejs, vys greid nūieveliejs jis ustobai aizguojs.
A ite kuozys beja šite, pi... tam pošam kaimiņam ite, te munā jou laikā. Pyrmū vokor jou tū krīv, pyrmū vokor nē. A reitā, es kai agri naguoj, aizguoju, a krīvu tū, taidi div Juoni beja, aizspīduš škiuneitī tur beja. I “Pusci, pusci!” [..] A jis reitā aizguojs, jau kai reitā agri, a itī poši durovuos: “Pusci, pusci!” Kai puiši aizspīduš, a jis jau aizaspīdīs īkšā, a jī poši – “pusci”. Nu i lab, jī tod tū izlaide uorā krīv. Pajēme vins zam vīnys rūkys, tys Juoņs, ūtrys zam ūtrys, a krīvs lels – selsaveta prisidaceļs, na kaids veļ is tod beja, kai kolkozūs beja. Prisidaceļs selsaveta. A tod beja draugs jau, vacajam, ka kuozys beja. Nu i da kuozu aizīt. A tod upe vēļ nabeja bagarāta, pylna ar ūdeni (R.E. Nebij rakta upe, vecā upe!), iudeni, nabeja bagarāta upe. [..] I davede pi upis i bak! – tū krīvu upē. A krīvs to tys lels, krīvs itai rūkys viņ tik izslēje tymā krostā. (Smejas.) Izacēļ tymā krostā, a tur otkon kolns. Izkuops iz tuo kolna, jam kroma zuoboki kai jau boguotam, pridsidaceļs, iz tuo kolna i mauc. A itī jau stuov itamā krostā jau i verās, kū jau... Tys mauc i lej yudiņ laukā nu zuobok kaļovu. Tik vēļ jaunejim pasoka: “Pomnice!” Kai itū padzierda, ka “pomnice”, es atguodoju itū – “pomnice” ar kulak pakaļā, a itī – raz! – bindzjuceņš zemē, jou piec juo skrīn. Jezzus, jis, pagivs zuoboks, vot, jis aizguoja prūjom tys krīvs tūdīn. Nu, vot, tūdīn tū krīvu izmauduo. Tod, nu jau tur ūtrā voi pat, kai ka kuozys, jī ža dzēre, mož kaidā trešā dīnā. Atguo veļ tys prisidaceļs ite. Te kai Domkys Ontons i kaidys div vecinis beja, atguo vēļ jis jou. Nu i tūlaik kū? A taida Stykuoni, veļ te vīna – tuos jau jū mīloj, tuos. A jau jom vyss sarunuots ira. A Monei beja trokuo guļba pi lūga, es pats tū sakni i atnežu jim. Nu. Nu jī tur i taiseja. A itys Domkys Oņte tuos probkys, buteļs, eukur, tuos butelis, korki kur tī, korki kur. (R.E. Korķi koka bija.) Jā, a is iz skaurodys juos i kaļtēje i tur nazkū olā jauce. A tod brīsmeig, ka jau padzēre ol pījaukt i pīdzer, brīsmeig pard tod! (Smejas.)
D.E. Nu guļba, taidys saknis kai i koks ir.
Signe: Tā kā kartupelis?
D.E. Nu ja. Kai kartupeļs. (R.E. Ziliem ziediņiem ziedēja.) Zilim zīdim zīdē. Nav vairs pi myus. Agruok jūs daudz. (R.E. Tā kā kartupeļu ziediem ziedēja, tikai lapas savādākas bij.) [..] Tod tū krīvu ar tū trokū guļb, ziņ, sev pīlej gluozi i dzer. I tuo gluozē jau īlīc tuos trokuos guļbs, i tys krīvs nūsadzer. Tys krīvs kai nūdzerās i aizīt te puor tyltam. Nūsaviļcs plyks, pa jiudiņ malduojīs bejs. Biksis nūmaucs i plyks ap bārz staigoj. (Smejas.) A vīna sīvīte bejus pīdzārus, tok ar māslu vazumu iz Gaļānim aizbraukus. [..]
I.V. A pats jūs ar esat mēģinājis? To trako buļbu?
D.E. As pamieginuoju drusku padzert, mute sausa, navar dzert juos. A, vot, šakur, kaimiņs, šakur, Dominiks ite, beja savuicejs, jis jau dziere deļ veseleibys sev, redz, tū trokū guļb, deļ veseleibys. Jei kai uorstnīceibai bejus. Padziers i padziers, i pats izguojs, vystu ūlu mekliejs zam jāņogkrūma. Mekliejs vystys ūlu. I pats sev bejs apdzirdejs. Ot. [..]
I.V. A jums tur pie Pastariem ar bij trakā buļba?
A.A. Beja.
I.V. Ar šitādi gadījumi gadījās?
A.A. Ai, nē, mes... Tī nabeja kam.
R.E. Šite vairāk žuļiku bij. (Smejas.)
A.A. Jā. Nā, ap tym nasagruobuo ap jū nikas. [..]
R.E. Tā jau viņu nedzēra, bet, vot, speciāli tā iegrūda, apdzirdīt. (D.E. Apdzirdej, nu. Par apsmīkli.)
Tā kā narkotikas iegrūž, vot, i...
I.V. A pašiem negadījās, ka aizbrauc ciemos un ar ieliek trako buļbu? Piemēram, aizbrauc uz Galēniem un ieliek glāzē trako buļbu?
R.E. Te jau nelūgtiem kādiem viesiem deva tādus. Kurš apnicis ir.
D.E. Ite, ka nalyugty.
Notikums talkā (latg. Nūtykums tolkā)
D.E. Vot, pi myus tāva bejus tolka myus. A vys itys, krīvi. [..] A krīvim, ziņ, lelys buorzdys ir Latgalī, lelys, lepnys. Nu, tolka. Marcyns vuordā bejs jam. Nu, i atīt jis. [..] Atīt i pīdzer myus sātā, pi myus pošu. Pīdzers, vosorys dīnā aizīt tūreiz aiz kula, tai iz reji i krīvs itai atsaguļs, kuojis iz leji i guļ. Buorzdu atrīzs. A myusu vacaistās dziņs itū, dagut, knots smērēt, rotus, nu vazalina, tuoļuok šai tai tur tacynuojs, nu svečim. (R.E. Egles dedzināja, sveķi tecēja, i ratus smērēja ar to smēri.) A itys atsataisa, tam krīvam atmauc biksis, itai izsmierej obuļš ar tū dagut. A buorzdā īlaiž itymūs... [..] (R.E. Vilciņu ielaiž bārdā, kamēr viņš piedzēries guļ.) I jis i guļ. Por šaļt atīt ūtrys draugs jou. Kur Marcyns jou? Sova drauga meklej, tam vāg, i itam vāg byut. Nu kur Mar...? Eukur, Marcyns guļš aiz škiuņa! Īt pasavērtīs. Aizīt. Jis aizīt, pasaverās. Daguojs i rausta placs: „Ai, ai, ai, ai! S kujim dzjokci gaņajet, a barada skrypku igrajit.” Ar huj dagut dzan, a buorzda skrypkā spielej.
R.E. No tās bārdas tā jau nedabūs ārā, jāgriež tā bārda nost. [..] Tagad jau arī, kurš vecāks krievs, tas jau audzē bārdu. Viņiem jānomirst ar bārdu tiem kādiem staraveriem vai šitiem pravaslavnajiem. [..] Kaidys ticeibys beja tī krīvi – staraveri voi pravaslavnī? Krīvi tī – kaidys ticeibys?
D.E. As ite nasaprūtu. Jim divi ticeibys ir. Ir vacticeibnīki, te staraveri. Jim div ticeibys ira. Redz, itim kas, tim pareizticeigajim, jim ir cerkvys, a itim ir malennys, pa dzeraunis, pa sādžys. [..]
R.E. Riebiņos jūs abās bijāt, baznīcās? Tur ir divas: pareizticīgos i šitos vecticībnieku.
D.E. Jim ir styngrys ticeibys, vot, tim krīvym. Krīvs ar sīvu nadreikst gulēt gavienī, nadreikst ar sīvu gulēt.
Intervē: Ieva Vītola, Signe Pucena
Intervijā piedalās: skolnieks Kristaps Pastars (1992)
Interviju atšifrējis: Kristaps Pastars
Audioieraksts: 001_A_001_serde.mp3
Latgaliešu valodas redakcija: dr.philol. Lidija Leikuma, bacc. philol. Kristīne Zute