Anna Struka (1933) un Aleksandrs Struks (1939) Silajāņu Leitānos
Alus brūvēšana (latg. Ols dareišona)
S.P. Un kā tad jūs taisat alu? No miežiem?
A.S. Jā.
S.P. Paši audzējat miežus?
A.S. Jā. Nu tī vajaga ilgi. Tī vysys izs..., kai soka, sagatavuot vajaga nedeļu apmāram, ar vysu īsol. Nu, saaudzēt mīžus.
R.P. Ot, i pastuostit, kai!
Anna S. Ībērt i nūkuļt, i tod tikai var jū ...
A.S. Nā, nu tys tok jā. Nu mīži ir mīži, nu. Ka jou jira graudi. Ot. Tikai vajaga taidi, kab jī..., deigtspieja byutu jim. Byut, nu ... vīna goda. Kai jau ilguok pastuov, tod jou jī nadeigst. Ot.
S.P. Jūs paši? Kādu šķirni audzējat miežiem?
Anna S. Nu, Abova.
A.S. Abova laikam beja, jā. [..]
S.P. Nu un kā tad jūs tos miežus priekš tā iesala sagatavojat?
A.S. Nu, pyrms vajaga tūs… Vāaga – taida muca ira, jā? Vot. Nu i tymā, ka, nu, leids vyss maiss, nu, uz četrupadsmit spainim tei muca, dzeļža. Nu, vot, tī īberam mīžus īkšā, ja? Ot. Aplejam ar iudiņ. Nu, vyss polnosci, kab leidz... ūdinī byut. Nu i tod is stuov divdesmit četrys stuņdis. Dīnnakti. Koļc, nu, palīk meikstuokeni. Vot. Tod mes izgruobom uorā nu tinis, ot. I tod nasam pierteņā jaunajā, ot, tī mums taida kaste ir sataiseita. Kastī mes plēvi īsytom īkšā, nu apakšys. Vot. I izlaižam tod pīci apmāram ceņtimetri bīzumā. Nu i nu viersa ar maisim. Nu, tik ar drēbis maisi, samārcāti. Samiercejom maisus, kab, nu, kab syrascj byut, kai soka. Vot, i izsadzam viersā. I, vot, saaug cik. Cik? Ka syltuoks laiks, tak četrys, pīcys tī tai dīnys, ot. Ka aukstuokā, vairuok drusk – pi nedelis, tai. Nu, ot, tī dzaltonī. Tod mes jūs pajamam izpliešam tai, nu, kab jī... Saaug, valānā taidā saaug. Ot.
Anna S. Kotrys tod gryudeņš kab byut atseviški.
A.S. Nu jā, vajag izplēst. I tod nasom iz piertenis kaļtēt. Tī myus iztaiseita ira taida īsaļneica, ot. Taida kaste, ja? Nu apakšys tinē, nu piertis taids kai ļuks, kab attaiseit vaļā, kab īt korstums īt iz tini.
Anna S. Syltuma.
A.S. Nu jā. Nu i tod izlaižam timā kastī, nu, vot, izkaļtejom. Nu izkaļtēt vajaga kaidys...
Anna S. Nu, div dīnys.
A.S. Pusūtrys dīnys apmāram. Nu, div dīnys, kab labi izkaļtēt. Ot, ka cīš korsts, tok i var aizadegtīs tei pierts. [..]
S.P. Kā pasaka, kad izkaltēts ir?
A.S. Kai?
S.P. Kā pasaka, kad ir pietiekami izkaltēts?
A.S. Nu kai iz zūba kūd, nu, kai cīts jou vyss palīk. Na meiksts, a cīts, jou tī jau byrst. Ot. Nu i var drusceņ padkaļtēt vairuok, kab jam kruosa byutu. Nu, ka paddadzynuot drusku.
Anna S. Tymsuoks kab byutu ols.
A.S. Jā. Tod samaļam tūs, nu, mīžus. Nu tod, ka jou suocom dareit, jou šakur maņ kaimiņš paleidz vuoreit arī ol. Vot, tod jou tymā dīnā, pyrms tuos dīnys, vokorā, mes īmārcam. Kubulā īlejam... Nu, kubuls, nu, spani pīcpadsmit sešpadsmit taidi kubulim. Vot, īlejam tī kaid spaiņ iudiņs, auksta īkšā, ot, tymā kubulā. Tod beram mes tūs myltus īkšā. I tod labi izmaisom. Kai soka, ščaceļnai tai. Vot, izmaisom, tod apsadzam nu viersa ar taidu nabejs ar dermancinu voi ar plēvi kaid, nu, ot. Kab ys nakti stuovāt. Nu, ka pošā vokorā ap stuņdem desmit tai i, ui, kai soka, īsaladej jū, kas iz kuo, izmaisa. I tod leidz reitam. Reitā kuram tod guni, ot. Kuram guņ i karsejam iudiņ, vuorejam. Ot. Aizvard tys iudintiņš arī tymā pat bakā, kur četrupadsmit spanim mums taids ir dzeļžim. Aizvardam jū, ka jis vyrt, ot, i tod lejam pa spaiņam viersā tymā kubulā i zato i maisom. Ot. I itū, nu cik tī apmāram?
Anna S. Nu, cik tu gribi ili ols tuo, kab tev izītu apmāram, i taidu kvantumu tu iudiņa aizvuoreita pīlej tur. I izmaisi, lai tod by jis puorkarsej jū ar dzeļžim.
A.S. Nu stuost, stuost, ka tu prūt! (Visi smejas.)
Anna S. Es paleidz, es paleidz tikai.
A.S. Nu i kū tod? Pīlejam tū yudiņ viersā, veļ apsadzam ar tū dermantin nu viersa. Nu i stuov kaid šaļt. Ot. Tod veļ ūtru iudini izlejam nu... īlejam vēļ spani kaidi pīci seši tymā pat mucā, jā? I tod aizvuorejam jū i tod apeiņus vydā: apmāram kilagramu iz maisa – ituo pat, myltu, jā, voi, nu, mīžu maisu voi myltu. Vot, kilogramu apeiņu. Aizvuorejam lab, stuņdi vuorejam. Ot. I tod tūs apeiņš mes nūjamam zemē, nūkuošam, ot, i lejam itamā pat kubulā veļ. Ot. I tod myus dzeļž veļ korst īkšā. Nu tī, ka kurynojam, taidi, nu, dzeļž kau kaidi, taidi pabīzi dzeļži. Jūs vairuok, kaidi mož seši septeni goboli. Vot. Tī nūkorst tod, nu, korsti, ka daža cyts ir sorkons, vot, tys. Nu i tod mes... Iz taida dzeļža, taids kuoseits, nu, kai pasceit? Ar tū aiznasam iz kubul, īlaižam vydā. Ot. I itys vyss puorvard, saprūtit? Ot. Lai tys, kur vokorā mes soltū lējam, kab īsaladeit, kai soka, vot, kab itys vyss puorvyrt ar dzeļžim tim. Nu, puorvard, i tod apsadzam, i stuov kaid šaļt. I tod mums ir taida... taids zlaukts, kai jis saucās. Nu taids, nu, kai jums pasceit, aluminija taids…
Anna S. Vanna.
A.S. Nu, vanna jau četri simti litru taida. I, vot, tymā tod īlīkam, taida rešotka apakšā ir, nu kūka sataiseita, tod solmus viersā iz tuos, i tod taidi dzeļži – četri stīneiši ira, izlīkam viersā, kab napacalt tūs solm, ka lej īkšā, iz augšu. Nu tod salejam itū nu kubula īkšā. Vot. I tod pastuov, nu, kaid mož stuņdi pastuov. I tod tī ir taida tapa, ja? Tū attais, i tod tak pa druskai vuorā. Vot, i vys iztacynojam, nūlaižam itū vys. Nūlaižam, tod salejam konnuos i vadam iz dīki, lai, nu, lai atsaļ. Nu, kai syltā, navar rauga īlikt īkšā. Vot, ka atsaļ, tod mes līkam raug īkšā. Nu, apmāram iz taida... Iz kaid pīcpadsmit spainim tai div simti pīddesmit gram rauga vajag. Apmāram tai. Nu i cukra daberam. Ka grib stypruoka, to vairuok cukra juoīber īkšā. Iz spaiņa naprimer, nu, mes berom pus... pa puskilogramam iz spaiņa, ot, pats, pats tys videjais ols. Nu, a ka jau citi prosa stypruok, tī jou var i pa seši simti – septeni simti gram.
Anna S. Kuram vāag, tam vysa kilagrama var...
AS. Nu tod i kubulā jis nūaug. Nu, tī apmāram ari kaidys divdesmit, nē, divpadsmit. Divpadsmit, ka četrupadsmit voi sešpadsmit stuņžu aug. Nu, ka jis atsaldāts labi. Nūaug, tod putys nūsāst iz zem. Ka aug, tok juos pasaceļ iz augš putys, nu, kubulā tymā. Ot. I nūsāst iz zem jou putys. Redz, ka sēst, tod mes lejam mucuos īkšā. Ot. Salejam mucuos, i tī veļ šaļt pastaigoj mucuos. Tī veļ arī aug tys ols, pīsaceļt var tai kai koln. Ot. Nu i tod vāluok, kai pi myus itys suoc sēst jou tuos putys iz zem, tod aiztaisom. Nu, aizsytom topys cīt voi krānus aizgrīžam. Nu i vyss, apmozgojam mucys i līkam pogrobā. A tod vāluok dzeram. Vsjo. (Smiekli.)
A.S. Nu vysa saprotot kod drusceņ voi nē?
S.P. Es sapratu, es tagad pārprasīšu pāris tādas lietas. Jūs tad, kad iesalu maļat, jūs viņu maļat miltos vai spiežat?
Anna S. Myltūs.
A.S. Myltūs maļam.
S.P. Cik smalki?
A.S. Nu cīš navāg smolkai. (S.P. Jā.) Deļ tuo ka, ka smolkai samaļsi, jis natak tai, kai vajaga.
S.P. Tad vajag tādus kā putraimus vai…?
A.S. Nē, nē, nē, smolkuok kai putruomus.
S.P. Smalkāk kā putraimus?
A.S. Jā, jā, jā! Nu i na tai smolkai, kai deļ maizis, tod jau nader.
S.P. Neder vairs, jā?
A.S. Nē.
S.P. Jā. Un tad jūs darat tā, ka jūs vispirms aplejat tos miltus (A.S. Jā.) un paturat un pēc tam to… Un tas ir tas iesals. Un pēc tam jūs lejat, nu, ta kā misas katlā un turat atkal? Tur jau tajā katlā ir tas, tie salmi, un tas, tā rešotka?
A.S. Ā, tī ir taida kai vanna. (Anna. A itū... pyrmuok kubulā. Tys saucās misas alus.) Agruok nu kūka.
Anna S. Vēļ kubulā ira, kamer nav salīts tajā vannā.
A.S. Mums ira vanna tei aluminevo, tai četri simti litru taida, tymā pats lobuokais.
S.P. To jūs varbūt mums varat parādīt pēc tam, ja jums...
A.S. Nu, varu paruodeit. Tikai, ka es tī… Nu īīsim, pasaskateisim.
S.P. Jā, tūlīt vēl.
A.S. Saprassit gon jou.
S.P. Jā, un jums kaut kāds speciāls raugs ir? Jūs turat no iepriekšējiem alus taisīšanas reizēm vai jūs parasto maizes raugu liekat?
A.S. Nu, navar tuo dabuot. Kanešna, tys byus želateļno lobuok, ka ols raugs. Nu mes itū maizis, veikalā kur, itū līkam. Nu itys arī labi. Tikai vajag svaiga, kab jis byut, kab jis nabyut, nu, sapeliejs kaids voi… Kab lobs raugs byutu.
Anna S. Voi pastuoviejs ilguok.
A.S. Jā.
S.P. Uhu, uhu. Un apiņi jums te pašiem aug kau kur vai jūs pērkat?
A.S. Nu... Pošim myus aug, tikai moz. A myus īdūd draugi apeiņš. Irā tī.
Anna S. Bergmaņs.
A.S. Bergmaņs. [..] Leinišku dzerauneitī, tys īdūd ari apeiņu. Ka nu, nu ka jī nūspiej, jou tod. Nūjamam jūs, tod izkaļtejom iz piertenis, apeiņus.
Anna S. Apīņi arī laikā jau juonūjam.
A.S. Tymā pat kaļtejam. Kastī tymā, nu.
Anna S. Es paruodeišu, kaidi jī ir.
S.P. Un cik ilgi jums stāv alus, kad jūs iztaisat? Cik ilgi var stāvēt alus?
A.S. Nu tai, ilgi... ilgi navar. Apmāram... nu, pats lelais pi mieniša. (S.P. Uhu.) Ilguoks nā. Nu jis suoc skuobt. (S.P. Mhm.) Teir, konservantu mes nalīkam nikaid kluotyn, nu.
S.P. Un ja tas alus sāk skābt, ko tad tad?
A.S. Nu tod tok jau vsjo, kū tī, ka skuobs. Nu dzer veļ, dzer puiši i skuobu. Prosa, ka īdūd kod skuobuo! Ā, tī jau na ols.
S.P. Un kā tad jūs taisat alu? No miežiem?
A.S. Jā.
S.P. Paši audzējat miežus?
A.S. Jā. Nu tī vajaga ilgi. Tī vysys izs..., kai soka, sagatavuot vajaga nedeļu apmāram, ar vysu īsol. Nu, saaudzēt mīžus.
R.P. Ot, i pastuostit, kai!
Anna S. Ībērt i nūkuļt, i tod tikai var jū ...
A.S. Nā, nu tys tok jā. Nu mīži ir mīži, nu. Ka jou jira graudi. Ot. Tikai vajaga taidi, kab jī..., deigtspieja byutu jim. Byut, nu ... vīna goda. Kai jau ilguok pastuov, tod jou jī nadeigst. Ot.
S.P. Jūs paši? Kādu šķirni audzējat miežiem?
Anna S. Nu, Abova.
A.S. Abova laikam beja, jā. [..]
S.P. Nu un kā tad jūs tos miežus priekš tā iesala sagatavojat?
A.S. Nu, pyrms vajaga tūs… Vāaga – taida muca ira, jā? Vot. Nu i tymā, ka, nu, leids vyss maiss, nu, uz četrupadsmit spainim tei muca, dzeļža. Nu, vot, tī īberam mīžus īkšā, ja? Ot. Aplejam ar iudiņ. Nu, vyss polnosci, kab leidz... ūdinī byut. Nu i tod is stuov divdesmit četrys stuņdis. Dīnnakti. Koļc, nu, palīk meikstuokeni. Vot. Tod mes izgruobom uorā nu tinis, ot. I tod nasam pierteņā jaunajā, ot, tī mums taida kaste ir sataiseita. Kastī mes plēvi īsytom īkšā, nu apakšys. Vot. I izlaižam tod pīci apmāram ceņtimetri bīzumā. Nu i nu viersa ar maisim. Nu, tik ar drēbis maisi, samārcāti. Samiercejom maisus, kab, nu, kab syrascj byut, kai soka. Vot, i izsadzam viersā. I, vot, saaug cik. Cik? Ka syltuoks laiks, tak četrys, pīcys tī tai dīnys, ot. Ka aukstuokā, vairuok drusk – pi nedelis, tai. Nu, ot, tī dzaltonī. Tod mes jūs pajamam izpliešam tai, nu, kab jī... Saaug, valānā taidā saaug. Ot.
Anna S. Kotrys tod gryudeņš kab byut atseviški.
A.S. Nu jā, vajag izplēst. I tod nasom iz piertenis kaļtēt. Tī myus iztaiseita ira taida īsaļneica, ot. Taida kaste, ja? Nu apakšys tinē, nu piertis taids kai ļuks, kab attaiseit vaļā, kab īt korstums īt iz tini.
Anna S. Syltuma.
A.S. Nu jā. Nu i tod izlaižam timā kastī, nu, vot, izkaļtejom. Nu izkaļtēt vajaga kaidys...
Anna S. Nu, div dīnys.
A.S. Pusūtrys dīnys apmāram. Nu, div dīnys, kab labi izkaļtēt. Ot, ka cīš korsts, tok i var aizadegtīs tei pierts. [..]
S.P. Kā pasaka, kad izkaltēts ir?
A.S. Kai?
S.P. Kā pasaka, kad ir pietiekami izkaltēts?
A.S. Nu kai iz zūba kūd, nu, kai cīts jou vyss palīk. Na meiksts, a cīts, jou tī jau byrst. Ot. Nu i var drusceņ padkaļtēt vairuok, kab jam kruosa byutu. Nu, ka paddadzynuot drusku.
Anna S. Tymsuoks kab byutu ols.
A.S. Jā. Tod samaļam tūs, nu, mīžus. Nu tod, ka jou suocom dareit, jou šakur maņ kaimiņš paleidz vuoreit arī ol. Vot, tod jou tymā dīnā, pyrms tuos dīnys, vokorā, mes īmārcam. Kubulā īlejam... Nu, kubuls, nu, spani pīcpadsmit sešpadsmit taidi kubulim. Vot, īlejam tī kaid spaiņ iudiņs, auksta īkšā, ot, tymā kubulā. Tod beram mes tūs myltus īkšā. I tod labi izmaisom. Kai soka, ščaceļnai tai. Vot, izmaisom, tod apsadzam nu viersa ar taidu nabejs ar dermancinu voi ar plēvi kaid, nu, ot. Kab ys nakti stuovāt. Nu, ka pošā vokorā ap stuņdem desmit tai i, ui, kai soka, īsaladej jū, kas iz kuo, izmaisa. I tod leidz reitam. Reitā kuram tod guni, ot. Kuram guņ i karsejam iudiņ, vuorejam. Ot. Aizvard tys iudintiņš arī tymā pat bakā, kur četrupadsmit spanim mums taids ir dzeļžim. Aizvardam jū, ka jis vyrt, ot, i tod lejam pa spaiņam viersā tymā kubulā i zato i maisom. Ot. I itū, nu cik tī apmāram?
Anna S. Nu, cik tu gribi ili ols tuo, kab tev izītu apmāram, i taidu kvantumu tu iudiņa aizvuoreita pīlej tur. I izmaisi, lai tod by jis puorkarsej jū ar dzeļžim.
A.S. Nu stuost, stuost, ka tu prūt! (Visi smejas.)
Anna S. Es paleidz, es paleidz tikai.
A.S. Nu i kū tod? Pīlejam tū yudiņ viersā, veļ apsadzam ar tū dermantin nu viersa. Nu i stuov kaid šaļt. Ot. Tod veļ ūtru iudini izlejam nu... īlejam vēļ spani kaidi pīci seši tymā pat mucā, jā? I tod aizvuorejam jū i tod apeiņus vydā: apmāram kilagramu iz maisa – ituo pat, myltu, jā, voi, nu, mīžu maisu voi myltu. Vot, kilogramu apeiņu. Aizvuorejam lab, stuņdi vuorejam. Ot. I tod tūs apeiņš mes nūjamam zemē, nūkuošam, ot, i lejam itamā pat kubulā veļ. Ot. I tod myus dzeļž veļ korst īkšā. Nu tī, ka kurynojam, taidi, nu, dzeļž kau kaidi, taidi pabīzi dzeļži. Jūs vairuok, kaidi mož seši septeni goboli. Vot. Tī nūkorst tod, nu, korsti, ka daža cyts ir sorkons, vot, tys. Nu i tod mes... Iz taida dzeļža, taids kuoseits, nu, kai pasceit? Ar tū aiznasam iz kubul, īlaižam vydā. Ot. I itys vyss puorvard, saprūtit? Ot. Lai tys, kur vokorā mes soltū lējam, kab īsaladeit, kai soka, vot, kab itys vyss puorvyrt ar dzeļžim tim. Nu, puorvard, i tod apsadzam, i stuov kaid šaļt. I tod mums ir taida... taids zlaukts, kai jis saucās. Nu taids, nu, kai jums pasceit, aluminija taids…
Anna S. Vanna.
A.S. Nu, vanna jau četri simti litru taida. I, vot, tymā tod īlīkam, taida rešotka apakšā ir, nu kūka sataiseita, tod solmus viersā iz tuos, i tod taidi dzeļži – četri stīneiši ira, izlīkam viersā, kab napacalt tūs solm, ka lej īkšā, iz augšu. Nu tod salejam itū nu kubula īkšā. Vot. I tod pastuov, nu, kaid mož stuņdi pastuov. I tod tī ir taida tapa, ja? Tū attais, i tod tak pa druskai vuorā. Vot, i vys iztacynojam, nūlaižam itū vys. Nūlaižam, tod salejam konnuos i vadam iz dīki, lai, nu, lai atsaļ. Nu, kai syltā, navar rauga īlikt īkšā. Vot, ka atsaļ, tod mes līkam raug īkšā. Nu, apmāram iz taida... Iz kaid pīcpadsmit spainim tai div simti pīddesmit gram rauga vajag. Apmāram tai. Nu i cukra daberam. Ka grib stypruoka, to vairuok cukra juoīber īkšā. Iz spaiņa naprimer, nu, mes berom pus... pa puskilogramam iz spaiņa, ot, pats, pats tys videjais ols. Nu, a ka jau citi prosa stypruok, tī jou var i pa seši simti – septeni simti gram.
Anna S. Kuram vāag, tam vysa kilagrama var...
AS. Nu tod i kubulā jis nūaug. Nu, tī apmāram ari kaidys divdesmit, nē, divpadsmit. Divpadsmit, ka četrupadsmit voi sešpadsmit stuņžu aug. Nu, ka jis atsaldāts labi. Nūaug, tod putys nūsāst iz zem. Ka aug, tok juos pasaceļ iz augš putys, nu, kubulā tymā. Ot. I nūsāst iz zem jou putys. Redz, ka sēst, tod mes lejam mucuos īkšā. Ot. Salejam mucuos, i tī veļ šaļt pastaigoj mucuos. Tī veļ arī aug tys ols, pīsaceļt var tai kai koln. Ot. Nu i tod vāluok, kai pi myus itys suoc sēst jou tuos putys iz zem, tod aiztaisom. Nu, aizsytom topys cīt voi krānus aizgrīžam. Nu i vyss, apmozgojam mucys i līkam pogrobā. A tod vāluok dzeram. Vsjo. (Smiekli.)
A.S. Nu vysa saprotot kod drusceņ voi nē?
S.P. Es sapratu, es tagad pārprasīšu pāris tādas lietas. Jūs tad, kad iesalu maļat, jūs viņu maļat miltos vai spiežat?
Anna S. Myltūs.
A.S. Myltūs maļam.
S.P. Cik smalki?
A.S. Nu cīš navāg smolkai. (S.P. Jā.) Deļ tuo ka, ka smolkai samaļsi, jis natak tai, kai vajaga.
S.P. Tad vajag tādus kā putraimus vai…?
A.S. Nē, nē, nē, smolkuok kai putruomus.
S.P. Smalkāk kā putraimus?
A.S. Jā, jā, jā! Nu i na tai smolkai, kai deļ maizis, tod jau nader.
S.P. Neder vairs, jā?
A.S. Nē.
S.P. Jā. Un tad jūs darat tā, ka jūs vispirms aplejat tos miltus (A.S. Jā.) un paturat un pēc tam to… Un tas ir tas iesals. Un pēc tam jūs lejat, nu, ta kā misas katlā un turat atkal? Tur jau tajā katlā ir tas, tie salmi, un tas, tā rešotka?
A.S. Ā, tī ir taida kai vanna. (Anna. A itū... pyrmuok kubulā. Tys saucās misas alus.) Agruok nu kūka.
Anna S. Vēļ kubulā ira, kamer nav salīts tajā vannā.
A.S. Mums ira vanna tei aluminevo, tai četri simti litru taida, tymā pats lobuokais.
S.P. To jūs varbūt mums varat parādīt pēc tam, ja jums...
A.S. Nu, varu paruodeit. Tikai, ka es tī… Nu īīsim, pasaskateisim.
S.P. Jā, tūlīt vēl.
A.S. Saprassit gon jou.
S.P. Jā, un jums kaut kāds speciāls raugs ir? Jūs turat no iepriekšējiem alus taisīšanas reizēm vai jūs parasto maizes raugu liekat?
A.S. Nu, navar tuo dabuot. Kanešna, tys byus želateļno lobuok, ka ols raugs. Nu mes itū maizis, veikalā kur, itū līkam. Nu itys arī labi. Tikai vajag svaiga, kab jis byut, kab jis nabyut, nu, sapeliejs kaids voi… Kab lobs raugs byutu.
Anna S. Voi pastuoviejs ilguok.
A.S. Jā.
S.P. Uhu, uhu. Un apiņi jums te pašiem aug kau kur vai jūs pērkat?
A.S. Nu... Pošim myus aug, tikai moz. A myus īdūd draugi apeiņš. Irā tī.
Anna S. Bergmaņs.
A.S. Bergmaņs. [..] Leinišku dzerauneitī, tys īdūd ari apeiņu. Ka nu, nu ka jī nūspiej, jou tod. Nūjamam jūs, tod izkaļtejom iz piertenis, apeiņus.
Anna S. Apīņi arī laikā jau juonūjam.
A.S. Tymā pat kaļtejam. Kastī tymā, nu.
Anna S. Es paruodeišu, kaidi jī ir.
S.P. Un cik ilgi jums stāv alus, kad jūs iztaisat? Cik ilgi var stāvēt alus?
A.S. Nu tai, ilgi... ilgi navar. Apmāram... nu, pats lelais pi mieniša. (S.P. Uhu.) Ilguoks nā. Nu jis suoc skuobt. (S.P. Mhm.) Teir, konservantu mes nalīkam nikaid kluotyn, nu.
S.P. Un ja tas alus sāk skābt, ko tad tad?
A.S. Nu tod tok jau vsjo, kū tī, ka skuobs. Nu dzer veļ, dzer puiši i skuobu. Prosa, ka īdūd kod skuobuo! Ā, tī jau na ols.
Apiņu zāles (latg. Apeini deļ zuoļu)
Anna S. Teju dzeru apeiņu, ja aizvuoru. [..]
Skolot. Te jau kotru dīnu navar redzēt apeiņus taidus. Tev izkaltāti jī?
Anna S. Izkaltāti. Es īberļu div gaļvenis yz septeni simti burkys i... i tod teja, ka... I jei zamynoj asiņsšpīdīni.
S.P. Ā-a! Pazemina asinsspiedienu?
Anna S. Jā.
A.S. Apeini jou veseleigai. Navajag daudz dzert. Apmāram iz litra burkys tai kaidys treis, div gaļvenis. Div, treis pats lelais, to ir ryugts par daudzi.
R.P. Ā, nu, vot, es gribieju saceit, ka voi nav ryugts?
A.S. Nē, ryugts, ryugts tod. Nu, treis, div treis var. Vot, tai. Nu pajemit rūkuos patrynyt, ot, tod byus smarža. Patrinit rūkuos voi paraugit iz zūba tai, kaids ryugtums. Var apūsteit, nikas nanūtiks. Nu pakūdit, nikas nanūtiks nu juo. Lapenis tuos. Ryugtum iz raizis saprassit, kai.
Anna S. Smarža loba jim.
Skolot. Teišam loba!
A.S. Uhu, ryugts. Ryugtums ir, lobs ryugtums.
S.P. Un šitie tepat aug jums jeb...?
A.S. Aug, nu tikai pi myus pamoz jūs aug. Es..., nu draugym mes jamam. [..]
Kandža (latg. Samagonka)
S.P. Jūs te stāstījāt par to samagonku, ka jūs taisījāt. Taisījāt?
A.S. Jā, jā, jā, vīnu laik taiseju.
S.P. Un kā taisījāt?
A.S. Nu kai... Rudzus. Nu rudzim, jā? Ot. Īberam mes rudzus konnā, nu četrudesmit litru konna. Nu tī apmāram spaini rudzu. Nu i tod aplejam ar vuorušu iudiņ. Nu, kurs vard iudiņs, jā? Ot, aplejam pačci pylnu konnu. I tod iz kaidom stuņdem desmit aiztaisom. Lai stuov.
Anna S. Lai īsavalk.
A.S. Jā, jā, jā. Piec ituo mes nūlejam tū iudiņ, ot. Rudzus prūdeitī saberam zivim, a itamā iudinī īvuorejumu vydā īlīkam, vysaidu, nu, vysaidu īvuorejumu, kaids tik ira.
Anna S. Nu, kaids jou ir – nav apsaiedīs voi sasacukuruojs, voi kū…
A.S. Jā.
Anna S. Jou nasaādās tys vairs. [..]
A.S. Vot, īvuorejum... Nu, cik tī – bankys kaidys mož pīcys sešys iz konnys, ot. Litra bankys, ot. Nu i tod cukra daberam veļ kluot, kilagrami kaidi, nu, moš treis. Nu i tod rauga puskilagram. Nu, vot, i tod is ryugst. Nedeļ počci. Počci nedeli.
Anna S. Zīm vēļ ilguok.
A.S. Tod lejam aparatā itamā, kod dajaļnīkā itī bieja, kur gūs slauce agruok kolkoza laikā, taidi ira spaini, nu, slaucamī. Aiztaisom. Tod vins taids ira šlangs viersā, ot. A tod veļ tai, taida sateita trūbeite kai, nu, deļ atsaļšonys. (Anna S. Uhu.) Timā iudiņ pīlejam īkšā. Tod tys aizvard, car itū īt trūbeit. Iudiņs atsaļdej, i tak uorā. I vyss. (Anna S. Uhu.) Vysa tī muoksla.
R.P. A vīnu raizi tikai puordzanat voi veļ ūtreiz tū pošu puordzanat?
A.S. Nē, es vīnu reiz, vīnreiz. Pīteik vīn raizis. Navar tik styprys. Tī tai izīt grādu... Pyrmuo, ka tak, grādu septeņdesmit izīt. A tuoļuok jou tī.
S.P. Tagad jau var. Tagad jau pieņēma, ka var.
R.P. Beja taidi laiki, ka navarē, da.
S.P. Jā, un taisījāt ar kādus uzlējumus vai dzērāt tāpat?
Anna S. Var i uzliejumu taiseit, citi taisa.
A.S. Varbyut kas i zuolem kaidom lej tī. Tai izdzert var. Nu tod, tī pirmais kaid septeņdesmit grād, vāluok jo tī mozuok. Mes kūpā vys samaisom, iztaisom tai iz grādi, ka apmāram iz četrudesmit div tai, vot. I pīteik! Četrudesmit div grādi. [..] Nu, ot. Ka stypruoka, to veļ atravitsa kurs, kai soka. Apsadzersīs vairuok, voi. Nu, tak ka iz grād četrudesmit – četrudesmit div, tī jou... Nu, vot, vyss. Nu, a tagad itū laik nāt... Mes jau agruok taisejom. A ol, jā, olu uztaisom vys. Ot, tagad vabšče laik nav, ot. Nav īsola sataiseits. Ot. Šūgod jou moz mīžu – tik div, div maisi tik nūkiulem. Nabeja daudz īsāts, nav vēļ saaudzāts. Ai, deļ pavasara lai stuov.
Anna S. Teju dzeru apeiņu, ja aizvuoru. [..]
Skolot. Te jau kotru dīnu navar redzēt apeiņus taidus. Tev izkaltāti jī?
Anna S. Izkaltāti. Es īberļu div gaļvenis yz septeni simti burkys i... i tod teja, ka... I jei zamynoj asiņsšpīdīni.
S.P. Ā-a! Pazemina asinsspiedienu?
Anna S. Jā.
A.S. Apeini jou veseleigai. Navajag daudz dzert. Apmāram iz litra burkys tai kaidys treis, div gaļvenis. Div, treis pats lelais, to ir ryugts par daudzi.
R.P. Ā, nu, vot, es gribieju saceit, ka voi nav ryugts?
A.S. Nē, ryugts, ryugts tod. Nu, treis, div treis var. Vot, tai. Nu pajemit rūkuos patrynyt, ot, tod byus smarža. Patrinit rūkuos voi paraugit iz zūba tai, kaids ryugtums. Var apūsteit, nikas nanūtiks. Nu pakūdit, nikas nanūtiks nu juo. Lapenis tuos. Ryugtum iz raizis saprassit, kai.
Anna S. Smarža loba jim.
Skolot. Teišam loba!
A.S. Uhu, ryugts. Ryugtums ir, lobs ryugtums.
S.P. Un šitie tepat aug jums jeb...?
A.S. Aug, nu tikai pi myus pamoz jūs aug. Es..., nu draugym mes jamam. [..]
Kandža (latg. Samagonka)
S.P. Jūs te stāstījāt par to samagonku, ka jūs taisījāt. Taisījāt?
A.S. Jā, jā, jā, vīnu laik taiseju.
S.P. Un kā taisījāt?
A.S. Nu kai... Rudzus. Nu rudzim, jā? Ot. Īberam mes rudzus konnā, nu četrudesmit litru konna. Nu tī apmāram spaini rudzu. Nu i tod aplejam ar vuorušu iudiņ. Nu, kurs vard iudiņs, jā? Ot, aplejam pačci pylnu konnu. I tod iz kaidom stuņdem desmit aiztaisom. Lai stuov.
Anna S. Lai īsavalk.
A.S. Jā, jā, jā. Piec ituo mes nūlejam tū iudiņ, ot. Rudzus prūdeitī saberam zivim, a itamā iudinī īvuorejumu vydā īlīkam, vysaidu, nu, vysaidu īvuorejumu, kaids tik ira.
Anna S. Nu, kaids jou ir – nav apsaiedīs voi sasacukuruojs, voi kū…
A.S. Jā.
Anna S. Jou nasaādās tys vairs. [..]
A.S. Vot, īvuorejum... Nu, cik tī – bankys kaidys mož pīcys sešys iz konnys, ot. Litra bankys, ot. Nu i tod cukra daberam veļ kluot, kilagrami kaidi, nu, moš treis. Nu i tod rauga puskilagram. Nu, vot, i tod is ryugst. Nedeļ počci. Počci nedeli.
Anna S. Zīm vēļ ilguok.
A.S. Tod lejam aparatā itamā, kod dajaļnīkā itī bieja, kur gūs slauce agruok kolkoza laikā, taidi ira spaini, nu, slaucamī. Aiztaisom. Tod vins taids ira šlangs viersā, ot. A tod veļ tai, taida sateita trūbeite kai, nu, deļ atsaļšonys. (Anna S. Uhu.) Timā iudiņ pīlejam īkšā. Tod tys aizvard, car itū īt trūbeit. Iudiņs atsaļdej, i tak uorā. I vyss. (Anna S. Uhu.) Vysa tī muoksla.
R.P. A vīnu raizi tikai puordzanat voi veļ ūtreiz tū pošu puordzanat?
A.S. Nē, es vīnu reiz, vīnreiz. Pīteik vīn raizis. Navar tik styprys. Tī tai izīt grādu... Pyrmuo, ka tak, grādu septeņdesmit izīt. A tuoļuok jou tī.
S.P. Tagad jau var. Tagad jau pieņēma, ka var.
R.P. Beja taidi laiki, ka navarē, da.
S.P. Jā, un taisījāt ar kādus uzlējumus vai dzērāt tāpat?
Anna S. Var i uzliejumu taiseit, citi taisa.
A.S. Varbyut kas i zuolem kaidom lej tī. Tai izdzert var. Nu tod, tī pirmais kaid septeņdesmit grād, vāluok jo tī mozuok. Mes kūpā vys samaisom, iztaisom tai iz grādi, ka apmāram iz četrudesmit div tai, vot. I pīteik! Četrudesmit div grādi. [..] Nu, ot. Ka stypruoka, to veļ atravitsa kurs, kai soka. Apsadzersīs vairuok, voi. Nu, tak ka iz grād četrudesmit – četrudesmit div, tī jou... Nu, vot, vyss. Nu, a tagad itū laik nāt... Mes jau agruok taisejom. A ol, jā, olu uztaisom vys. Ot, tagad vabšče laik nav, ot. Nav īsola sataiseits. Ot. Šūgod jou moz mīžu – tik div, div maisi tik nūkiulem. Nabeja daudz īsāts, nav vēļ saaudzāts. Ai, deļ pavasara lai stuov.
Alus zāles (latg. Ols kai zuolis)
S.P. Un jūs kādreiz arī ar alu taisat kādus tur uzlējumus, tā kā mums te teica vienās mājās, kad alu ar... karstu alu ar medu dzer? Kau kā tā.
Anna S. Ā, tur jou lai, lai dzer, ot, šytai, ka [..] voi klepus, voi koklā aizjimts, tod dzer ar svīst, ar madu olu. Izkarsej olu un... i pīlīk svīsta, mada tur kluot i tod dzer, lai y tys vyss aizsmokums, vyss... Tod puordadzynoj tur, puorīt. Ot, itū es as poša dzāruse taid.
A.S. Agruok dzēre. Tī jou zuolis...
Anna S. Tī jou kai deļ zuolem tū vysu dzer.
S.P. Un jūs kādreiz arī ar alu taisat kādus tur uzlējumus, tā kā mums te teica vienās mājās, kad alu ar... karstu alu ar medu dzer? Kau kā tā.
Anna S. Ā, tur jou lai, lai dzer, ot, šytai, ka [..] voi klepus, voi koklā aizjimts, tod dzer ar svīst, ar madu olu. Izkarsej olu un... i pīlīk svīsta, mada tur kluot i tod dzer, lai y tys vyss aizsmokums, vyss... Tod puordadzynoj tur, puorīt. Ot, itū es as poša dzāruse taid.
A.S. Agruok dzēre. Tī jou zuolis...
Anna S. Tī jou kai deļ zuolem tū vysu dzer.
Pirtsslotas un mazgāšanās (latg. Pierts slūtys i mozguošonuos)
A.S. (Iet skatīties.) Nav veļ te pabeigts nikas, tai tik...
S.P. Tā ir jaunā pirts jums, jā?
A.S. Jā. Tik nav vēļ dataiseita. (Troksnis.) Grīsti, greida juotaisa. Greida jau ir, a tuoļuok... Vot, tymā, vot, kastī, redzit, kur. Tī var īīt īkšā, jā? (S.P. Jā.) Vot, tī, vot, audzējam mes, kur apakšā...
S.P. Un pēc tam žāvējat tepat jeb..?
A.S. Nē, nē, tymā ūtrā piertī.
S.P. Vai-i!
A.S. Te tymss!
S.P. Var redzēt, uzlikšu.
A.S. Nu, vot, itymā kastī i audzejam mes. [..] Nu, vot, īsim tuoļuok! Nu, vot, a ite, ite vēļ nav pabeigts.
S.P. Slotiņas sienat dažādas? Priekš pirts?
Anna S. Ite jā, jā. I ūzula lopys ir tik, i kļava, i bārza, i ituos, kai is, veituls.
R.P. Vīn sidabra...
Anna S. Sudraba veituls.
S.P. Un tas kaut ko dod speciāli?
R.P. Nu, laikam, ka jā. (S.P. Jā?) Nu.
S.P. A pret ko ir sudraba vītols, kādām kaitēm?
Anna S. A sudraba veituls kaulim, kaulim vairuok īteicams.
S.P. Un ozols?
Anna S. A ūzuls? Kai jou i veirīšim – vajag ar ūzula slūtu pasapērtīs. (Smejas.)
S.P. Un tie pārējie koki?
Anna S. A tī puorejī... Bārzs jou kai i parosti slūtai.
S.P. Nu bērzs jau jā.
Anna S. A veibūtne nu vysaidom, vysaidom slimeibom.
S.P. Nu, dikti labi.
R.P. Mes nazynam mes poši tik točnai. [..]
Anna S. Tys zynuo, ka kū dareit pierteņā. Jis soka: „Imants nasamozgojās, a kū ta es mozguošūs – Imants vacuoks, a par kū jis nasamozgoj?” Atguo nu piertenis, es prosu, vot, šitaida pat malna pierteņa, nu, i soku: „Nu, kai ta izamozguojot?” Sēd, nikuo nasoka. As soku... A tod itys jou kryzdals i soka: „A Imants nasamozguo, i es nā.” – „A kai ta jius,” soku, „guojot te iz pierteni i nasamozguojatēs?” A kam malna bejuse!...
A.S. (Iet skatīties.) Nav veļ te pabeigts nikas, tai tik...
S.P. Tā ir jaunā pirts jums, jā?
A.S. Jā. Tik nav vēļ dataiseita. (Troksnis.) Grīsti, greida juotaisa. Greida jau ir, a tuoļuok... Vot, tymā, vot, kastī, redzit, kur. Tī var īīt īkšā, jā? (S.P. Jā.) Vot, tī, vot, audzējam mes, kur apakšā...
S.P. Un pēc tam žāvējat tepat jeb..?
A.S. Nē, nē, tymā ūtrā piertī.
S.P. Vai-i!
A.S. Te tymss!
S.P. Var redzēt, uzlikšu.
A.S. Nu, vot, itymā kastī i audzejam mes. [..] Nu, vot, īsim tuoļuok! Nu, vot, a ite, ite vēļ nav pabeigts.
S.P. Slotiņas sienat dažādas? Priekš pirts?
Anna S. Ite jā, jā. I ūzula lopys ir tik, i kļava, i bārza, i ituos, kai is, veituls.
R.P. Vīn sidabra...
Anna S. Sudraba veituls.
S.P. Un tas kaut ko dod speciāli?
R.P. Nu, laikam, ka jā. (S.P. Jā?) Nu.
S.P. A pret ko ir sudraba vītols, kādām kaitēm?
Anna S. A sudraba veituls kaulim, kaulim vairuok īteicams.
S.P. Un ozols?
Anna S. A ūzuls? Kai jou i veirīšim – vajag ar ūzula slūtu pasapērtīs. (Smejas.)
S.P. Un tie pārējie koki?
Anna S. A tī puorejī... Bārzs jou kai i parosti slūtai.
S.P. Nu bērzs jau jā.
Anna S. A veibūtne nu vysaidom, vysaidom slimeibom.
S.P. Nu, dikti labi.
R.P. Mes nazynam mes poši tik točnai. [..]
Anna S. Tys zynuo, ka kū dareit pierteņā. Jis soka: „Imants nasamozgojās, a kū ta es mozguošūs – Imants vacuoks, a par kū jis nasamozgoj?” Atguo nu piertenis, es prosu, vot, šitaida pat malna pierteņa, nu, i soku: „Nu, kai ta izamozguojot?” Sēd, nikuo nasoka. As soku... A tod itys jou kryzdals i soka: „A Imants nasamozguo, i es nā.” – „A kai ta jius,” soku, „guojot te iz pierteni i nasamozguojatēs?” A kam malna bejuse!...
Datums: 24.10.2009.
Intervē: Signe Pucena un Rita Pudāne
Interviju atšifrējusi:
Audioieraksts: 001_A_001_serde.mp3
Latgaliešu valodas redakcija: dr. philol. Lidija Leikuma, bacc. philol. Marita Papiņa
Intervē: Signe Pucena un Rita Pudāne
Interviju atšifrējusi:
Audioieraksts: 001_A_001_serde.mp3
Latgaliešu valodas redakcija: dr. philol. Lidija Leikuma, bacc. philol. Marita Papiņa