Languages

 

Disclaimers

© 2008 Serde

Design by Smallpark

 

Anna Dzene (1935) un Daina Brice (1963) Galēnos

 

Anna Dzene (1935) un Daina Brice (1963) Galēnos

Maizes cepšana (latg. Maizis cepšona)
A.Dz. Maizeiti šūreit es cepu [..], maņ tei cepšona ir šytamā, vot, kruosneitī. Maņ jau nav tuos kruosnis, kas se... agruok laikūs beja, tei taida leluo kruosne, kas ir, kai soka, krīvyskuo kruosne. Munam tāvam ar muot kur beja voi maņ pošai agruokeņ beja, ka es cytur dzeivuoju. Bet es bez tuos maizeitis navar iztikt. Maņ gribīs sovys maizis, tai es jū capu. I malnu, un tagad soldskuobū capu. Jū soldskuobū bārni vairuok ļūbej, mozbārni.
[..]
A.Dz. Es as pīrodus nu bierneibys pi tuos lauku maizeitis, nu i tajūs jau kolkoza laikūs beja pagryuts ar tū maizeit, bet mes ceņtemēs tū maizeit sātā cept. Nu i tai, es, kai as pīrodus, es navaru bez tuos muojis maizis. Itei, tagad jau tei maizeite ir loblobuo, vysaida jei tur ira, bet es navar pīrast pi juos, es pīrodus pi sovys tuos maizeitis. Lai maņ kaida tei kruosneite, tur jau pādejā laikā Skūteļūs es cepu opolā kruosneitī, tik jau tagateņ jei maņ naizīt tai, ka, nu, iz tuos mes, kur tuos luopstys lykom taidys kūka, ja? Es tagad pormeņuos līku tū maizeiti.
I.V. Formiņās, ja?
A.Dz. Jā. Bet sova palīk sova.
I.V. Un kā tās koka lāpstas jums te sauc? Mums Vidzemē sauc pa lizēm.
A.Dz. A pi mums luopsta maizis. Maizis luopsta. Jā, Latgalē tai sauce. Maizis luopsta. [..]
I.V. Un to maizi jūs iemācījāties cept ģimenē?
A.Dz. Jau nu bierneibys, jā, jā. Ja mama jauce, mes jau vysod kai bārni apleik bejom, un, ja, ka jei meiceja tū maizi ūtrā dīnā, tod jou mes jau tur ar par... Un jau tod vaidzē pošai meiceit. Tai es ar tū maizeiti, tai es, vot, asu pīroduse.
I.V. Bet kā cep? No kā to mīklu taisa maizei?
A.Dz. Nu rudzu miļtim. Ira rudzu miļti – ir rupais molums un smolkuoks molums ira. Nu un tod tū rupū molumu mes ījaucam, tai kai, vot, šudiņ es jū reitā ījauc, ūtrā reitā jau es jū capu. Ījaukšona ir yudinī.
I.V. Cukurs, sāls, ķimenes?
A.Dz. Ījaukšonai nikuo nalīku.
A.V.. Bet karstu ūdeni?
A.Dz. Jā, jā, korstu yudini.
A.V. Verdošu, plaucē?
A.Dz. Nē, ne jau verdūšu. Tai, ka, nu, rūka, jau es ar tū, taidu meņteiti jaucu kūka. Es paruodeišu, kai es jaucu. Nu, un tod teirs yudiņs un miļti. Ījaucu, un tod ūtrā reitā jau jei ira īryuguse. Tod es pagaršoj, cik jei ir skuoba. Tod pīlīku suoli i drusku cukura pa garšai. Un rudzu maizeitei es ļūti, tikpat kai daža nalīku rauga. Es cytreiz, ka maņ ir laiks gaideit, kod jei izaug poša pa sevim, es tuo rauga nalīku kluot, jei aug poša pa sevim.
A.V. Kur jūs to ieraugu glabājat? Ledusskapī?
A.Dz. Nē. Tamā pat baļviņā. [..]
A.V. A no kā viņu taisa [abru]?
A.Dz. Nu līpys kūka, nu kūka jū taisa.
I.V. Kā jūs viņu saucat?
A.Dz. Baļva, maizis baļveņa.
A.V. Abriņa.
I.V. Latgalē ir baļviņa.
A.Dz. Latgalē ira baļveņa, jā. Nu, vot, un tod mes jū, ka jei ir jauna, īber myltus, kartupeļus vuoreitus. Jā, pīlīk kluotyn, tai drusku, un tod jū dīnys četrys pamaiseidami, lai jei pīsajam, tys kūks, tuo skuobuma. Tuo, lai byut tys nu taids, īaudzej tū maiz, tū trauku. Nu un tod jauc tū eistū maizeiti, tū izlej laukā, jauc tū eistū maizeiti, nu un tai, vot, is sasagloboj. Tagad, ka izjamam tū maizeiti uorā, tū meikleit, ka capam, nu palīk tur, redz, apakšā, tur ar rūku, jā. Tai es jū tod ar karūteiti apleik apteireju, lelums izjam uorā un tū pādejū es pa tū dibineņu iz... izleidzynoju (rāda, kā līdzina). Un pīberu sausus myltus, īlīku treis krusteni un apsadzu, lai jī stuov. Da nuokušai reizei.
I.V. Un kāpēc tos trīs krustiņus liek?
A.Dz. Lai Dīs sorgoj. Lai naškeistais nadalīn.
I.V. Un mamma ar tādus trīs krustiņus lika? Un vecāmamma?
A.Dz. Jā. Un maizeiti, mes ka sataisam tū klaipeņu, tū kukuleiti, ar krusteņu vysod izlīkam augšā.
I.V. Lai Dievs pasargā?
A.Dz. Jā, lai cap garšeiga maizeite.
A.V. Un kur jūs rudzu miltus ņemat?
A.Dz. Nu, tagatiņ jau mes pierkam, nu, tī rupais molums, maņ radinīki, jī audzej tepat, tur pīnenīšūs dzeivoj, jī maņ vys ī...
A.V. Jums ir dzirnavas šeit, kur samaļ?
A.Dz. Jis... jim ir taidys dziernavys, jī samaļ, tū rupumu, molumu jī maņ īdūd poši audzātūs tūs. A itūs jau mes, nu, pierkam Rēzeknis kombinatā. Agruok, ka Rēzeknē beja tys sovs, sovu ražuoja jī tepat Latgalī, tod tī miļti beja savaiduoki, lobuoki beja. A neuļ jim, nazynu, nu kurīnis jim vad, nu nu vysurīnis laikam, īpierkt var Rēzeknis tamā bāzeitī. Mes nūpierkam. Ira skrūtātī, ira i rupais molums tur, bet rupū molum jau mes, sovs jau ir... Nu un cytreiz i godās vysaidi tī miļti. Ka jī ira taidi mytruoki samoļti, tod, ka ījauc voi ka apmeic tū maizeiti, jei taida kai izškeist, nu, taida palīk meikstuoka. A, ka ira sauseji rudzu samolta, tod jei pībrīst. Sabrīst tei maizeite, i tod, jā, tod jei taida, nu, styngra palīk, styngruoka palīk, tod ir juozyna, kai. Cik daudz meiceit, ka meic. A meiceit, jau es, ūtrā dīnā ka es meicu, to es iļgi meicu, stuņdi, tai. Cikom, nu, pi rūkom nasuoc lipt. Un var just, ka jau jei tai kai suoc augt. Es īdūšu jums pagaršuot tuos maizeitis, kai jums patiks, bet, kas pi mani ir ieds, tim visim garšoj jei. [..]
I.V. Kā jūs teicāt – melno maizi cepat un saldskābo? A kāda tā atšķirība?
A.Dz. A soldskuobuo maņ ira nu kvīšu miļtim, nu boltajim. Kvīšu miļti. Nu, bet tei ir, tai vajaga attruopeit tuo eudiņa, ka jau suoc taidi kai dzierkstenis skrīt, aizvuoreit ar nadreikst. Nu, un tod ar, ījauc taipat, tymā pat baļvenī es jaucu. Ījaucu, i tod tei reugst div sutkys. Tei iļguokeņ ryugst. Nu, un tod ar, pīlīk kiminis kluotyn, cukuru i suoli piec garšys, i vairs nikuo es jai nalīk. Nu, pagaršuosit, maņ ir obej veid. Maņ šudiņ sabrauc mozbārni, tai jau es izcep tū soldonū. Maņ pošai jau rudzu maizeite garšoj. Vacuokuo mozmeita maņ, kas Reigā dzeivoj, tai ar malnuo lobuok garšoj. A poša jaunuokuo, tei jau trebavoj tuos soldskuobuos maizeitis, soka: “Bab, ka nabyus tev soldskuobuos maizis, es nabraukšu iz sāt.” (Smejas.)
Baltais un dzeltenais siers (latg. Boltais sīrs i dzaltonais sīrs)
I.V. Sieru jūs arī sienat?
A.Dz. Jā, jā.
I.V. Un kā jūs to taisat?
A.Dz. Sīru mēs sīnam tai. Nu, bīzpīns, tod es tū bīzpīnu sameicu ar ūlys, pīsytu tur. Nu, iz sīra sešys ūlys es līku. Nu, un tod leju soldona pīna spaini, nu, kod cik lelu sīru sīn. Tod tys pīns, ka suoc vuoreit kotlā, tod es salīku tū bīzpīnu īkšā. Un ka jau jis suoc tai kai celtīs iz augšu, ta jis ir tod... Tod es ceļ zemē un pīlīku kiminis kluotyn, un salīku tamā sīra drāneņā i – zam akmiņa. Un, ka iznem nu turīnis, nu tuo slūga, to es tod apkaisu ar suoli, paturu, nūskoloju un kalteju. Tys ir dzaltonais sīrs vīnmār. A Juoņu sīru es sīnu tikai nu bīzpīna – kiminis un bīzais pīns. Tys jau boltais sīrs maņ nu bierneibys garšoj. Bet jis sakolst ari, tod jis ir ļūti garšeigs ēst. Tai, ka ar cieri juocārt.
I.V. Tas dzeltenais siers?
A.Dz. Baltais.
I.V. Baltais? Bet jūs viņu arī kaltējat, ja?
A.Dz. Jā, jā, jā. Is kai sakaltāts.
A.V. Jūs tā sagriežat šķēlītēs, jā? (A.D. Nē.) Veselu rituli, jā?
A.Dz. Jā, veselu. Un tad panem... (A.V. Cirvi tad?) Ne ar cirvi, nu ar nazīti un ar vasarīti izsyt. Sasyt taidim gabalenim, juo jau taidom škēleitem nasagrīzs.
I.V. Bet cik ta ilgi jūs kaltējat?
A.Dz. Nu kai vosorā, jis mudri, nu zīmā iz kruosneitis kaltej. Tagad jau mozokyn jau sīnam, nav bārn sātā tūs. Tai mes...
I.V. Bet tas jums arī no mammas un vecāsmammas tās receptes ģimenē?
A.Dz. Jā. Jā, jā, jā. Agruok jau tūs sīrus tak tūs boltūs vīn i seja. Mums beja vysod, kur guojam, tur sīrs beja kabatā, jau nabeja taid javstvu kai tagatiņ, ka tagatiņ capumi vysaidi veikalā un zaļumi vysi zīm. Agruokiņ i pupys spradzynuojam, i pupys ēde. A tagad jau nagrib nikas ni tūs pup ēst, ni zierņ, ot.
I.V. Un baltais siers, tas tas Jāņu siers, jā?
A.Dz. Jā, jā. Ar kiminem.
I.V. Un to ar pienu un biezpienu vāra, ja?
A.Dz. Tys tikai nu bīzpīna, nu tuo, vot. Saraudzej pīnu un, kai atsiļd, tiuleņ salej, un vyss. Kiminis kluotyn.
I.V. A olu?
A.Dz. Navajag tam ūlu, boltajam sīram.
I.V. A kā ta viņš turās kopā?
A.Dz. Turās. (Smejas.)
A.V. Sildīšana tāda ilgi notiek jeb viņš tā?
A.Dz. Tam navajaga puorkarsēt juo, jam taidam pameikstam, taidam, nu, tai, ka pirkss nadag īkšā. Taidam juosylst. Es parost tuos pīna bumbenis tais, kur, nu ir. Taisa tagad tuos kozys pīna bumbenis. Burceņuos kas līkās ar elli. A es nu gūvis pīna taisu, nu bīzpīna bumbenis, poša. Šudiņ nasataisej, nūslinkuoju, aizamiersu, beja bīzpīns sagatavuots. Es juos ar, vot, tod tai kuorteig izmeicu tū bīzpīnu, pīlīku kiminis klotyn, dilleitis, nu, un tod, jau ka juos suoc pošys veltīs taidā piciņā, tod ar elleiti sasmēreju rūkys un savilinoju tuos bumbenis. Salīku puslitra burceņuos, ar elleiti apleju, ar rapšu elleit es leju. Cik ir garšeigys! Nu žāl, ka nasataiseju šudiņ!
[..]
A.Dz. Kotrai saimineicai ir savaiduoka maize. Kuodreiz, zyn, ka maņ mammys muosys beja, turpat, nu, dzeivuoja vīnā, nu. I agruok beja taida Latgalē mūde, kod guoja, nu, cīmā, vīnmār atnese maizeiti sovu, bez maizeitis naguoja.
I.V. Ā, tas bija tā kā ciema kukulis?
A.Dz. Jā. Soka, bez maizeitis navar īt. I to kotrai maizei ir savaiduoka garša. Vīns, kū, kotrai ir savaiduoks īraudziejums, nu, tei, skuobums. I, vot, es tagadeņ īber myltus, pīlīk iudiņa, i maņ nikaida maņ navajaga tuo koņcentrata likt. Jei izryugst, saskuobst un... Nu, es ka ījauc, tod es jū syltā vītā pi myureņa turu, sasadzu syltai. A veļ taida smarža, ka jei suoc ryugt, ir īpatneja!
I.V. Jā?Bet kā jūs, teiksim, tos attiecības – cik miltus, cik ūdeni liekat?
A.Dz. Nu, es, vot, uz šitom formeņom sovom, es leju četri litri iudiņa i div škeiveiši myltu. Nu es tū bīzumu verūs pa, pa tam, taidu nu puoruok bīzu najaucu. A kvīšu maizeitei [..] treis litreiši yudiņa un koč kur ap kilogramam myltu. Tys ar korstuoku lejās. Es vīnmār jaucu ar šitū, vot, meņteiti (rāda). Šitei maņ. Itai jau ļūti daudz godu. Itei veļ maņ Skūtelēs beja. [..]
I.V. A lai izceptu, cik jums ilgi tā krāsns jāizkurina?
A.Dz. Nu, kaida... Parosti rudzu maizeitei vajaga taidys spieceigys molkys. Ka maizi cept, vajaga alkšņa, malnuo alkšņa molku.
I.V. Jā? Un ko tas viņai dod?
A.Dz. Nu, jei ir korstuoka tei molka. Es nazynu, tys jau nu laika gola ir īsaguojs, ka maizis cepšonai, pīmāram, eglis voi prīdis molka nader, tei ir svekaiņa. Un apsis ar, jei ira vīgla taida, jei nav tik korsta. Parosti jau vysod atlaseja malnuo elkšņa molku maizis cepšonai. Boltais alksnis ar nader, jo jei nav tik korsta tei molka.
I.V. Bet nu jūs viņu izkurināt līdz oglītēm?
A.Dz. Nu, izakurynojās, un tai jei pastuov drusku, un tod tuos ūgleitis palīk mozuokys, saraušu spainī un nasu laukā. Agruokeņ jau tuos leluos kruosnis izrause un tod veļ ar lopu slūteņu izslauceja, bet tagad, kai pormeņās līk, maņ nav juoslauka, es ar skrukeiti izraušu tūs vyss uorā spainī un iznasu, un tod es līk īkšā.
I.V. Tās formiņas? Nu un cik ilgi viņas cepās?
A.Dz. Boltmaizeiti es capu stuņdi. (I.V. Tikai?) Jā. A rupū maizeit stuņd ar pus. Es atnesīšu. [..] Ēdit, ēdit, paēdit da suota!
Kļavu lapas maizes cepšanai (latg. Kļova lopys deļ maizis cepšonys)
A.Dz. Te, vot, tuos ir lapenis. Parosti es līku iz galdeņa tū maizeit, tuos formenis. (Šķindina traukus.) Paruodeišu, kai es līku tuos lapenis īkšā, ja? Vot, es salosu, sasīnu, izkalteju, un tod es šitai, vot, īlīku tuos lapenis. I zinit, ka ira capta uz lapeņom tei maizeite, jai koč kas ir nu tuo kūka, taids special aromats tai maizeitei. Ka izcep bez lapeņom, nav tuo. Es, vot, salīku pa treis lapenis, cik jau te ir, i tod yzkaisu viersā miļteņus. Vot, te tī rupī rudzu miļti, kur jauc maizeiti, apkaisu, i īkšā maizeiti.
I.V. Mīklu, ja? A.V. Un pilnu tādu ja, līdz augšai?
A.Dz. Nē, nu kā tad tā? Pilnu nalīk, lai jai ir, kur augt.
A.V. Pa biezu, jā? Ā, ir kur rūgt vēl, aha.
A.Dz. Jā. Jā, jā, ja, jei aug kruosnī īkšā, ka īlīc.
I.V. Kā jūs, rudenī šitās lapas salasat?
A.Dz. Jā. Un izkaltejam.
I.V. Un ziemā izkaltētas liekat?
A.Dz. Jā, jā, jā, jā. Svaigu i nē. Svaigu navar likt.
A.V. Un pietiek līdz pavasarim?
A.Dz. Maņ daudz ir pīlaseits.
A.V. Bet vasarā jūs zaļas neliekat?
A.Dz. Nē. Tikai kaltātys es līku, zaļu nalīku.
I.V. A kapēc? Rūgtums vai kas?
A.Dz. Es nazyn, es nazynu. Es tai as īaudzynuota, ka kaltātys lopys juolīk, na jau zalis.
I.V. Un tikai kļavu lapas?
A.Dz. Kļavu, jā.
I.V. Citas neder?
A.Dz. Nē.
I.V. A jums tā kļava pie mājas kau kur aug, ja?
A.Dz. Te ir kļava, bet mes losam tur, kur nav ceļa molu. [..] Jā, gāzis lai tuos nav, mes losam cytur kur, nu iz lauka kas ir, tuos lapenis salosam, izkaltejam, kuoteņus aplaužam tod. Ot, kai. Daudz maņ jūs ir pīlaseits. [..] Nuja, vīnlaik, vot, izcep bez, bez lapeņom, koč kas tūmār... Edz, kai jei kruosnī cap i jei puorkorst, i koč kaidu jei tūmār tū aromatu dūd tai maizei. Taidu piļneig, nu, jiutama tei taida, vot, taida kai tuo kļava, taida kai smarža, kai kas.
Svētītie zari un Agates maize (latg. Svieteitī zori i Agatis maize)
I.V. Kāpēc tur aizsprausts bērza zars?
A.Dz. Ai, tī tys ir svieteitais zors. Bazneicā svietej. Nu tai jī ir aizsprausti, tai kai lai sorgoj muoju nu nagaisim.
I.V. Bet kurā dienā viņus svētī?
A.Dz. Zuoļ dīna taida ir pavasarī.
I.V. Ta jūs? Nu, cilvēki paņem bērza zarus un nes uz baznīcu?
A.Dz. Jā, jā, jā. Nē, tur ir bazneicā Vosorys svātkūs pīnasti tī bārzi. Jī stuov mienesi, un tod taida Zuoļ dīna. Nu kotru dīn jau tur voi kotru svādiņ svietej tod, un to tod tūs zorus lauž. Kad nas uorā, tod tūs zareņus aplauž.
I.V. Un tad iesprauž, un tas lai neiesper zibens, ja?
A.Dz. Un te ira pyupul zori.
I.V. Ā, tas akal no Pūpolsvētdienas?
A.Dz. Pyupuldīnys. Jā, nu Pyupulsvādinis tī ir.
I.V. Un pret ko tie ir?
A.Dz. Ar pret pērkūni, pret nagaisu, vysuos muojuos mums ir aizsprausti. [..]
I.V. A jums varbūt tā Agates maize arī ir?
A.Dz. Ira.
I.V. A kāda viņa izskatās?
A.Dz. Nātcerūs, kuramā kastē maņ ira. (Sameklē.) [..] Es jums var īdūt maizeiti leidza. Sātys maizeite, klaipeņu nūsvietej, un es sagrīžu. Maņ ir visim bārnim leidza īdūts.
A.V. Un viņa ir jāuzglabā līdz nākošai Agates dienai, ja?
A.Dz. Jā.
I.V. Un ko viņa dod labu?
A.Dz. Nu, vysūs ceļūs sorgoj jei. It seviški šoperi ir salykuši vysuos traktorūs, mašinēs. Es iz lūgim izlīk pret pārkiuni ari. Jū salīku tai. Es jums var paduovynuot, ka gribit pajimt svieteibu! [..] Es jū nūsvieteju, tod es sagrīžu un izkalteju, lai jei napelej. Ļūti labi, pats var pajimt muteitī un voi lūpam kaidam īdūdam mes juos. [..] (Intervētājiem dāvina Agates maizi.) Un tod ūtrā godā nūsvietejam, tod jau vēļ pajam pa jaunai, gabaleņam.
I.V. Un tad atkal katru gadu nomaina, ja?
A.Dz. Jā.
[I.V. Un kur vēl liek? Aiz logiem, mašīnās? Kur vēl liek Agates maizi?
A.Dz. Nu, es nazyn, cytur mes nalīkam. Vot, iz lūdzenim izlīkam pret nagaisu vai tur, vot, šofereišim mašin... vai kabatuos var nosuot jū leidza. Tikpat kai itū, vot, kaštan nosoj.
I.V. Bet to kastani, viņu jūs jau bērnībā nēsājāt kabatā vai tagad pēdējā laikā?
A.Dz. Jā, jau bierneibā nosuoju.
A.B. Un ko tas līdz?
A.Dz. Jis tai kai laimness, kai pret slimeibom kaidom. Tai jau ir. Kabatā lic, i kū jis traucej kabatā.
I.V. Bet nu, piemēram, lopiem dod? (A.Dz. Maizeiti?) Jā. Agates dod maizīti? (A.Dz. Jā, jā, jā.) Ja viņiem kaut kas noticis, jā?
A.Dz. Jā. Izmiercej un atdūd lūpenim. Jau itū, vot, vacū mes atdūdam lūpim. Tod jau, ka jau nuokušais gods īt, ka nav izlītuota.
Ķekatnieki (latg. Čyguoni)
A.V. Nu un, teiksim, kad ir tas saucamais čigānu laiks vai ķekatu laiks?
A.Dz. Nu tūs mes cīnejam [..] Tūs mes cīnejam, ka īt da mums kekatnīki. To pupys vuoram, zierņus vuoram. Nu kas kod ira, kod sīrs, kod kū, peirāgy, kas.
I.V. Un kad ta viņi parasti gāja?
A.Dz. Zīmyssvātkūs.
I.V. Ziemassvētku vakarā?
A.Dz. Nē, ūtrajā dīnā. Pošā Zīmyssvātku vokorā, pyrmajā tys naīt, tys ir Kūču vokors, sasdine. Nu a tod, ka ir eistī Zīmyssvātki.
I.V. Tad staigā apkārt?
A.Dz. Jā. A to, es ka atbrauč ite, tak i ar garmošk guoja te spālādami, ar muzykom. Daudz guoja, i pa pīcys partejis saguoja, vot, taidys meit..., nu, bārni vīnkuorš guo. A jau tagad, pādejūs godūs, naīt nikas vaira. Napalyka kam īt. Tagad jau naīt.
I.V A kad jūs pēdējo reizi gājāt?
A.Dz. Kad es guoju pādejū reizi? Ļūti seņ jou. Daža nātcerūs, jou mož god divdesmit nāas guojus kekatuos. [..] A mes jauneibā tak pa pīci kilometri staiguojam sasagierbušīs taidom. Daudz myus beja tur bierneibā, tur, cīš guom kekatuos, a tagateņ vairs naīt ite pa Gaļānim nikas.
A.V. Nu un tāda vakarēšana jums notiek?
A.Dz. Tagateņ nē. Agruokeņ nūtyka. Agruokeņ sajēmem adekļus un voi kū šyusteit un to tod da pulkstiņs divim vakarējam. Saguojam vīnā muojā, beja ļampa aizdagta tei petrūlejis, itaidys elektreibys nabeja. To apsādam vysys ap goldu, un kura adeja, kura šyusteja. Dzīsmis dzīduojam.
I.V. A kādas dziesmas dziedājāt?
A.Dz. Tautiskuos. [..] Jā, tys beja seņuokeņ. Tik beja skaistai, tik beja daudz cylvāku!... [..]
I.V. A kad jūs gājāt ķekatās, par ko jūs pārģērbāties?
A.Dz. Nu kai kod. Kod par dzērvem, veirīši parosti par tom nuovem beja. Tei izkapts beja rūkā un tys boltais tārps, un taidi nu kartupelim zūbi izgrīzti beja. Vysaidi guojam.
I.V. Un par ko vēl?
A.Dz. Nu, i par čyguoneicom taidom gērbomēs. Un tod cytureiz pīsejem te, vot, taidus spylvynus kluot, taidus izpyuteigus un taidus brunčus lelus, kai tur mamys voi kuo tur apgierbe. Vysaidi staigavom.
Rīvētu kartupeļu sacepums un pildītie kartupeļu plācenīši (latg. Kugeļs i guļbešnīki)
A.Dz. Es vēļ, vot, šitamajuos formuos es reiviej kartupeļus, taidu kugeli cap. Par kugeli vys sauca. Es sareivej kartupeļus, pīsytu ūlys, izsmiereju panneņu voi ar svīstu, voi ar taukim, i tod tamā, vot, formā, kur maizeiti cap, pīleju un līk itamā kruosnī. Izcapu, saucās kugeļs.
I.V. Bet tur neliek nekādu gaļu vai ko? Vienkārši izcep?
A.Dz. Vīnkuorši, jā. I tod, nu, voi ar kriejumu voi ar soldonū pīnu, ļūti garšeigi. Taids kugeļs, kai tys, jis kai maizis klaips izaver.
I.V. Ta sanāk no rīvētiem kartupeļiem?(A.Dz. Jā.) A vārītos kartupeļus neliek klāt?
A.Dz. Nē, nē. Vuoreitūs kartupeļš mes agruokeņ, tur es ka dzeivuoju, tur maņ kaimiņūs krīvy beja, taida dzerauneite, tod tur mes taisejom nu vuoreitim kartupelim. Tod tī, nu, tur daudz dorba, i tur vajaga tuos krīvyskuos kruosnis. I tod guļbišnīki saucēs. Kartupeļš izvuoreja, drusku atdzesēja i tod taidā stompā, ar pīsteņu sasyta, tai ka jī stīpēs kai gumeja tī kartupeli. Un tod lyka iz golda, pakaiseja drusku myltu, izrullēja. Un tod lyka īkšā voi nu burkuonus jau apcaptus, voi nu svaigus kuopustus apcaptys, voi bīzpīnu sagatavuotu. Un tod sataisie kai, nu, kai taidus kai pluocinīšus, lyka atpakaļ ponnā i lyka ceplī, puorcepe veļ. Tamā kruosnī, krīvyskajā. Un tod nūsmērēja ar taidu nu, smēreiti. I, vot, tad baigi garšīgi tī beja.
I.V. Ar kādu smērīti nosmērēja?
A.Dz. Nu ar, sagatavuoja taidys, kai, nu (I.V. Sviestu?) kai zūsteni, jā, taidu. I tod ļūti garšīgi beja.

Ceļtekas un vērmeles (latg. Reinineitis i pelieji)
I.V. A, piemēram, agrāk, kad iegrieza pirkstā vai kau kādu brūci dabuja, ar ko ārstēja?
A.Dz. Vosorā beja taidys reininītis, vysur auga. Nu iz pogolma vai...
A.V. Ceļtekas tādas, tādas, ja?
A.Dz. Tās saplēsa un izlika uz rētys.
I.V. Kā viņas sauc?
A.Dz. Reinineitis taidys. Taidys smolkys lapenis taidys, taidys aug.
M.Š. Ceļmallapa. Ceļteka.
I.V. Kā? (A.V. Ceļteka?) Reinenītes, ja, jūs saucat? [..]
A.Dz. A tod veļ ituos, vot, vērmelis par peliejim sauc. Pelieji – vērmelis.

Desu dēšana (latg. Dasu diešona) <Mazliet laboju, paskatieties, vai tā der.>
I.V. Agrāk mājās desas arī taisīja?
A.Dz. Mes i tagad kod veļ iztaisom, putruom dasys taisam.
I.V. Un kā tad tās taisa?
A.Dz. Daina, atej pastuost, kai tu putruom dasys tais!
D.B. Nu kā? Novāru grūbas – miežu putraimiņus – putrā, biezu, biezu tādu, un tad lieku asinis sarecējušas. Tās, kas receklī ir, ja? Sāli, piparus un speķīti saceptu ar sīpoliem. Visu sajaucu putrā un tad pildu zarnās iekšā. Mamma zarnas tīra.
A.Dz. Mes juos izdruožam, taidys.
D.B. Drāžam no abām pusītēm.
A.Dz. Taida kai gilzeite palīk.
D.B. Nu, un tad liekam cepeškrāsnī un cepam.
I.V. Tas ir tad, kad cūku nokauj, ja? (A.Dz. Jā.)
D.B. Nu ir jau, mēs asinis liekam, sasaldējam. Ja nav tai momentā laika, tad liekam saldētavā, bļodā, sasaldējam un tad. [..] Kad sagribās tās putraimu desiņas, tad mēs...
I.V. Un tad ēdat ar zapti vai ar krējumu?
A.Dz. Nē.
D.B. Nē, mēs cepam tāpat vai mērcītē. Kā kuram.
A.Dz. Taukūs capam un... Kod pīlīk kod kečupa veļ, kod pīlīk, pajam kurais. Bet tai jau parosti garšoj lobuok jau tamā mērceitī. [..]
I.V. Un pildat jūs ar gaļasmašīnu?
A.Dz. Nē. (I.V. Ar karoti?) Nē! Kai tu piļd, stuost! (I.V. Kā pilda?)
D.B. Pilda? Tāda trubiņa ir, tad ir piltuvīte un tad tur ar kausiņu liek iekšā to masu, un tāds ir tāds man tāds koka uztaisīts, tāds, kur var pabadīt, nu tur tā. Un tad viņu tur... (A.Dz. Aizsleid.) Nu, tāda trubiņa, es varu parādīt. [..] (Rāda, kā tiek dētas desas.) Ja dēj gaļas desiņas, tad mēs pie gaļas maļamās mašīnītes pievienojam tādu trubiņu. [..] (A.Dz. Izmauc tū zornu.) Ar šito galiņu pievieno pie gaļas mašīnītes, jā? Un tad te zarniņu uzliek, jā? Un tad maļ. Un tā masa iet iekšā. Vai tur luņķīšiem vai tur tādu garu vienu. Nu, vot. A putraimu desiņām es vienkārši tā. [..] Lieku masu ar kausiņu iekšā. [..]
I.V. A ja jūs tās gaļas desas taisat, pēc tam žāvējat vēl, ja?
A.Dz. Jā. Var nažuovēt, ka sasaldej, var kai sardelis vuoreit.
Datums: 23.10.2009.
Sarunā piedalās: skolnieces Diāna Meluškāne, Maira Šmukša
Intervē: Ieva Vītola, Aina Verbele
Interviju atšifrējusi: : Diāna Meluškāne, Maira Šmukša
Audioieraksts: WS217827
Latgaliešu valodas redakcija: dr.philol. Lidija Leikuma, mag. philol. Māra Mortuzāne