Pastaliņas un klikatiņas (latg. Pastalenis i klikatenis)
A.V. Nu bet vīzes... pastaliņas no kā bij taisītas?
A.L. A pastalenis nu kuorkla, myzom. Nu kuorklu. Tūlaik veļ, kuorkla myzu beja pastalenis, a tūlaik veļ pa... postalenis veja nu lynu. Jā, jūs izkulsta tūs lyns i savej strikeišs taids. Tod jau, ka bīzuokys, tod bīzuokys. Beja taidi iztaiseiti pa kuojai, taidys, formeite taida. I, vot, sadzan naglenis vysapleik. I, vot, tēte beja pastalenis pī...
A.V. Klikatiņas tātad?
A.L. Klikatenis tuos beja, jā, zyn klikatenis, ka mes guom... A pastalenis beja, jā. I tūlaik veļ padšyun apakšā. Postolys beja tuos. A klikatenis, jā. Is veļ īlīk vydā, ka itai, ziņ, piersty kab lūceitūs, eņdžeitis taidys. Ka aizguo doncuot, tikai: klip-klap, klip-klap, klip-klap! Vyss tai i skanē.
R.P. A tuos nu kūka beja, da?
A.L. Nu kūka, nu kūka. Viersā siksnenis, jā. I staiguojam, i cik lab bie!
A.V. Un no cūkādiņas netaisīja pastaliņas – tā kā tagad dejotājiem ir?
A.L. Nē-e. A cyuk uodys es zyn, kara laikā vaidzē nūdūt. Vaidzē deiruot zemī i nūdūt, vuocīšim. A je, kas navā puordzeivuots! Par septeņdesmit septeni gody.