Languages

 

Disclaimers

© 2008 Serde

Design by Smallpark

 

Gunārs Boltais (1960) Dravnieku Krištobos

 

Gunārs Boltais (1960) Dravnieku Krištobos

Ārstniecības augi (latg. Uorstnīceibys augi)
G.B. Ar manām vispār muoj nūsaukumu ir unikums. Kad registrēju Zemes grāmatā, tur laikam cittautietis bija, Kliņģerītes nūsauce par Kliņ-ģe-rī-šiem. [..] A te atnāk no dažādiem dienestiem, jau citi pārkrusta par „Kliņģeru mājas”. No Kliņģerītēm par Kliņģeru mājām aizīt. [..]

S.P. Kāpēc par „Kliņģerītēm” sauc?
G.B. Vot, i pa šai dienai mes audzējam, i cilvēkiem iedodam, i poši audzējam kliņģerītes. Tās ir i pašiem, i lopiņiem ļoti labs arī. Ārstniecības augs, universāls.
S.P. Un pašiem ko ārstē kliņģerītes?
G.B. Vot, kakls, ja jums sāp, kompreses visādas likt, tējas dzert.
S.P. Kliņģerīšu tinktūru taisat?
G.B. Nē, tējās vienkārši, pīplēšam zīdeņus, izkaļtejam, arī lopiņiem pēc atnešanās viss sakārtojas organisms, i pošim, tys ir, profilaksei, var dzert. Starp citu, esmu dzierdiejis gadejumu, kad tantuks nodzīvoja [..] Tantuks deviņdesmit gadu nodzīvoja, pirmū raiz pie ārstiem aizbrauc, puorbauda iz tim gudrajim aparātim, īkšys vyss, labas esot, kārtībā, kā jaunai meitenei. Kū darejuse? Visu mūžu kliņgereišu tēju dzērusi. Neļāva nekam iekaist, nekam neļāva. Slimībai neatļāva izceltīs, gudrība.
S.P. Un jūs arī tā dzerat kliņģerīšu tēju? Vienkārši vai maisat?
G.B. Mazāk. Nu dzeram, dzeram, bet nu, ne tik regulāri tā.
S.P. Taisat arī kau kādus maisījumus ar citām puķēm vai...?
G.B. Tai ir mums i citas. I pelaški ira, i visādas. Līpzīdus pievācam, ka sezona īt, i viss, kas apkuort ira.
S.P. Un tad jūs sev vai arī tirgojat?
G.B. Sev i... Nē, netirgojam. Tāpat cilvēkiem, ko kam vajag, iedod. Tāda bij recepte kādreiz, pēdējos gadus neesu sataisījis. Viens tantuks arī, izstāstīja: divdesmit vienu ziedu veidu vienādās daļās savāra. Nu, visa gada laikā viņš izkaltē un tad aplej ar kādu stipro, un tad pa druskai dzert vajag. Energijas tonuss, tāds kā balzāms sanāk.
S.P. Jā? Un jebkurus 21 ziedu?
G.B. 21, ne mazāk, es 33 biju savācis. Pa kuškītim. Kas dzeltens. Jo tur tāds kā saules enerģija. Kas dzeltens zīd.
S.P. 21 dzeltenas krāsas ziedu, ja?
A.V. Nu bet gundegas ir indīgas!
G.B. Viņas mazā devā, tur i citas ir klāt, visas mazliet. I šitās, i sūrenes ir tādas, šitās, nu. I tulpe var būt, viss kas. Biškrēsliņi. Iekšā var nu nelielās devās, a vairāk jau smērēšanai labi ir, ka kur iesāpas, tāds balzāms. Nu, vot, pēdējos gadus neesu taisījis, kādus dažus gadus pamēģināju. [..] Topinamburs kur aug, arī dzeltens. Salātos. [..]
G.B. (Par kandžu.) Uzlējumus uztaisa dažādus, tur pieliek. Uz mellenem, uz avenēm, visādiem. Ogām salej virsū, viņš pastāv, vispār garšeigs.
S.P. Cukuru arī liekat uzlējumiem?
G.B. Drusku pieliekam. Viņam tāds foršiņš. Un tad, ka klepus iet vai kas: medus un drusku kandžas paņem mutē, medu klāt, pāris reizes paņem, un klepus pazyud, ātri un efektīvi. Neesam ne nūsadzēruši... Ka būt nodzērušies, tad saimniecības nebūtu, pareizi? Visam ir jābūt ar mēru.
[..]
S.P. Kas tad te? Te vērmeles žūst un kas vēl – piparmētras vai?
G.B. Nē, šitās ir zirgskābenes, liekas ka.
S.P. Un kam jums zirgskābenes?
G.B. Ā, tās caurejai lopiņiem.
S.P. Savāra un?
G.B. Savāra tējā, ieber kādu kliņgerīti. Vēl kaut kādas. Te kundze vairāk. Man istabas augšā ar tur ir pilns ar zālītēm, aizkrauts otrais stāvs. [..] Nē, nu vērmeles vairāk. Vībotnes, vībotnes.
S.P. Un kam tās – vībotnes?
G.B. Vībotnes kopā ar šitū... apses mizu cukura līmenim, organismā regulē, vībotne.
A.V. Es dzirdēju, ka vībotnes pavasarī vajagot sulu spiest, tas pret, audzējos varētu būt...
G.B. Audzējiem mes mušmieres lietojam. (S.P. Tiešām? Mušmires?) Jā. Nu man ira, ja kādam cilvēkam vajaga, ir sagatavotas, ar spirtu aplietas mušmires. Tur ir speciāla tehnologija, izgatavo pudelīti un tad pilienos. Tur var dzert, lai... Vēzim.
S.P. Paga. Un tās mušmires, tās sarkanās mušmires paņem mežā salasa un zaļas aplej?
G.B. Nē. Ir jāsaliek burkā, jāieliek, kādā akā jāielaiž, lai būtu atmosfēras spiediens. Ne zemāk par metru, zemēs. Jāiztur trīs nedēļas, tad viņa atdala sulu. Izdala, nokāš, un tad salej ar spirtu, un var nolikt ledusskapī, lai stāv. Visādam gadījumam.
S.P. Riktīgi ar spirtu, ar deviņdesmitprocentīgo?
G.B. Nu nē, šitā ar piecdesmit pietiek.
Āderu noteikšana (latg. Par iudiņa dzeislom)
S.P. A kā jūs nosakat – ar rokām vai zariņu?
G.B. Ar zariņu.
R.P. Rāda jums?
G.B. Ruoda.
S.P. Ko tad tas zariņš dara? Kā jūs viņu?
G.B. Viņš rokās griežas laukā.
S.P. Jūs tādu trīsstūra zariņu, nē?
G.B. Tādu žuburīti, tā – galiņus aizliec.
R.P. Da jebkuru zariņu var, vai?
G.B. Nu, kuorkla. Es paņemu parastu, kāds ir, garām ejot.
A.V. Tagad nav kāds kārkls parādīt?
R.P. A cits kau kas jums rāda āderes? Vot, es zinu, ka kau kā, vēl kau kādi citi priekšmeti, ne tikai.
G.B. Ā, ira. Ira metāla.
A.V. Rīve, piemēram, saka?
G.B. Rīve, jā. I tad ira tāds izliets alumīnija, tāda krāsainā metāla, tādu brūnu rokās groza. Tādus esmu. Bet vislabāks ira pats tas dabas materiāla. Tas jau ira, cylvāks ījaucs iekšā jau, ļoti, izgatavošanā. Tur jau ir citas enerģijas varbūt. (R.P. Nu varētu būt, jā.) A šite ira is nūlauzts, nu dobys paņemts. Citi ar bērza ira. Es tā darīju, vēl es nebiju īsti pārliecināts, ka es varu atrast... Es atradu tās vietas i tad ar izsaucu rīkstnieku no Preiļiem. I neteicu, kurās vītās. I viņš, salīdzinājām abi divi. Ka viņam, es neteicu, kur. I tod, kā ira, tā es raku.
R.P. Kā jūs zināt, kur ir tas krustpunkts, piemēram? Nu, ir ādere kau kur, viena iet kau kāda... Nu a taču kau kur ir jābūt kau kādam krustpunktam.
G.B. Krustpunkts ir krustpunkts, ja? Piemēram, vot, šitā, vot, iet, šitā, vot, iet viens tas, atzarojums, ja? Es, pieņemsim, nodomātā vītā eju, man sāk tas zariņš tajā vietā liekties, ja? Tātad šeit ir ādere. Es paeju par gabaliņu, vēl eju, skatos tad to virzienu. (R.P. Ā, nu skaidrs.) Par gabaliņu vēļ skatos, ka tajā pat vietā, tad jau to virzienu. Tad eju uz riņki, jau, ja, eju uz riņki, atrod, kur ir nākošais. Vot, tas ir, atzarojums aiziet. Tad viņš iet uz krusta. A krustpunktā visvairāk tā ūdens ir. Tur jau ir vairākas dzīslas. (R.P. Tur, jā.) Vot, pieņemsim, šite, es āderi palaidu tur pa dārzu man ir. A tur virsū šytuos pukis stuoda sīva. Tur ļoti labi pukes uz āderes aug.
A.V. Kādas puķes?
G.B. Šitās, jurginis. Kai juos byus?
R.P. Nu jurginis i jurginis. Dālijas tās. (Smejas.)
G.B. Dālijas, vo! Dālijas seviški labi aug.
S.P. Jurgines.
G.B. Jā, pa latgaliski.
S.P. Jā, jā, labi, labi.
G.B. Nu, vot, tajā vītā jau nu goda iz goda nūstāda. Daudz škirņu ira. I gladiolas daudz ira.
R.P. Gladiolas arī aug iz āderis?
G.B. Ļoti labi. Tur maņ ir oka arī uztaisīta. Šite kūtij, a tur ira..., a trešuo aka ira pogolmā, tā jau vecā aka. Tā arī uz āderes ira. A lopiņiem, tad slimo, nedrīkst gulēt uz āderes. A gotiņas... Cilvēki arī nedrīkst.
R.P. A kaķis guļ uz āderes.
G.B. Kakeits uzņem enerģiju. Gotiņa, kad nesas, jā, viņa uz tīruma aiziet, uz āderes atgulstas, lai atnestos. Uzņem enerģiju no āderes tajā brīdī. Nu i, jei ar nosaka, dobys bārns, gotiņa.
Datums: 24.10.2009.
Intervē: Signe Pucena, Aina Verbele un Rita Pudāne
Interviju atšifrējusi:
Audioieraksts: 001_A_00$_serde.mp3
Latgaliešu valodas redakcija: dr. philol. Lidija Leikuma